Ceļojošā Milda • IR.lv

Ceļojošā Milda

4

Labi pazīstamais latviešu tautumeitas profils, kurš rotājis Latvijas latus gan pirmās brīvvalsts laikā, gan pēc neatkarības atjaunošanas, līdz ar eiro ieviešanu nekur nezudīs – tieši viņu redzēsim, turot rokās Latvijas kaltās viena un divu eiro monētas

Pavisam drīz – pēc aptuveni trim mēnešiem – kļūs zināms, vai no 2014.gada janvāra Latvijas iedzīvotāju makos skanēs eiro. Pēc galīgā lēmuma saņemšanas no Eiropas institūcijām par Latvijas gatavību ieviest eiro Latvijas Banka dos starta šāvienu Latvijas monētu kalšanai, tādējādi noslēdzot aptuveni 10 gadus ilgu gatavošanos vienotās valūtas ieviešanai. Lai arī sabiedrībā valda negatīvs noskaņojums par eiro ieviešanu, iespējams, to gaišāku darīs fakts, ka latviešiem tik tuvā Milda, attēlota uz eiro monētām, turpmāk ceļos pa visu pasauli.

Latvijas simboli

Eiro banknotes visām ES dalībvalstīm ir vienādas, savukārt eiro monētu reversa dizainu katra valsts var noteikt savu. Tādēļ pirms aptuveni deviņiem gadiem, 2004.gada janvārī, vēl pirms Latvija oficiāli bija uzņemta ES, Latvijas Banka izsludināja tautas ideju konkursu par eiro monētu dizainu. Tajā iedzīvotāji kopumā iesniedza 1088 ierosinājumus. Viens no galvenajiem kritērijiem potenciālajiem eiro monētu sižetiem bija tas, cik bieži katrs no simboliem nosaukts.

«Nekas jauns nebija izdomāts, jo Latvijas iedzīvotāji visvairāk gribēja redzēt uz monētām, pirmkārt, Brīvības pieminekli (nosaukts 370 reizes), otrkārt, tautumeitu jeb tautā sauktu par Mildu (nosaukta 254 reizes). Tālāk nāca ozols, Rīgas panorāma un ģerbonis,» stāsta Latvijas Bankas monētu daļas vadītāja un monētu dizaina komisijas locekle Maruta Brūkle. Par uzvarētāju konkursā atzina jēkabpilietes Ilzes Kalniņas ierosinājumu, saskaņā ar kuru uz divu eiro monētas būtu attēlots tautumeitas profils, uz viena eiro monētas – Brīvības piemineklis, bet eiro centu monētas rotātu Latvijas valsts lielais un mazais ģerbonis. Konkursa žūrija uzskatīja, ka tieši šie trīs sižeti simbolizē Latviju un tās pamatvērtības – tautas tēvzemes mīlestību, ilgas un cīņu par brīvību un lepnumu par savu zemi un cilvēkiem. Tiesa, pēc konsultācijām ar naudas kaltuvēm skiču konkursa eksperti nolēma atteikties no Brīvības pieminekļa izmantošanas eiro monētu dizainā, jo pieminekļa izmēru dēļ to neizdotos attēlot visā godībā. «Tas laukums ir ļoti mazs, un mūsu brīvības dieviete būtu absolūti neatpazīstama,» sacīja Brūkle. Tā nolemts arī uz viena eiro monētas attēlot tautumeitas profilu. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu