Kauliņi mesti • IR.lv

Kauliņi mesti

5
Francijas prezidentu Fransuā Olandu bažīgu dara fakts, ka eirozonā palielinātos taupīgo valstu bloks, kas atbalsta jostas savilkšanas politiku.

Latvijas novērtējumu atbilstībai eiro var sašūpot tikai pamatīgs iemesls. Vai par tādu kļūs Francijas skepse?

Šampanieša nebūs, jo vēl nav ko svinēt – tā dzirdu diplomātu sakām par dienu, kad Latvija finanšu ministra Andra Vilka personā ierodas Briselē ar oficiālu lūgumu sākt iestāšanās procesu eirozonā.Lai arī paklājs pie Eiropadomes durvīm ir nemainīgi sarkans un plats, Latvijas delegācija 5.martā pa to iesoļo piesardzīgi cerīga. Gaisotne, kādā Latvija piesaka savu vēlmi iestāties eirozonā, ir tālu no ideālas, taču tik dzēlīgi vairs neskan arī skeptiķu balsis, kas kā runga iz maisa pirms diviem gadiem dancoja pa igauņu mugurām, salīdzinot iestāšanos eirozonā ar kāpšanu uz Titānika. Eirozona pamazām atkal kļūst iekārojama, taču līdz ar to pati daudz piesardzīgāka. Latvija būs pirmā, kas to jutīs.

Francijas šaubas

Nākamie pieci mēneši būs laiks, kurā šķetināsies Latvijas eironākotnes liktenis. Pēc Latvijas valdības lūguma Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) veikt ārkārtas ziņojumu Par tiesiskās un ekonomiskās konverģences kritēriju izpildi jeb gatavību eiro maijā sekos abu institūciju slēdziens. Šādi ziņojumi reizi divos gados top par visām ES dalībvalstīm, kam ir juridiskas saistības kādu dienu pievienoties eirozonai. Tā kā novērtējums publicēts pērn, Latvijai jālūdz tagad to darīt ārpus kārtas. Šis ziņojums arī būs rekomendācija ES dalībvalstīm nolemt, vai Latvija eirozonai ir gatava.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu