Par vienu no kvēlākajiem lata atbalstītājiem pērn pieteicās parlamentārietis Nikolajs Kabanovs. Viņa dibinātā lata atbalsta grupa izpelnījās premjera kritiku un neguva oficiālu atbalstu pat partijā. Kāpēc Kabanovs uzņēmies vientuļā bruņinieka lomu?
Par lata atbalsta parlamentārās grupas veidošanu Saskaņas centra ilggadējais deputāts Nikolajs Kabanovs paziņoja decembra sākumā, divas nedēļas pirms pirmā Saeimas balsojuma par eiro ieviešanas likumu. Grupu dibināja trīs vīri – Kabanovs un vēl divi viņa frakcijas biedri, Igors Meļņikovs un Aleksandrs Sakovskis. Nākamajā dienā avīzē Vesti Segodņa, kur Kabanovs paralēli darbam Saeimā strādā par žurnālistu, viņš rakstīja: «Parlamentārās grupas dibināšana var kļūt par savdabīgu magnētu, kurš piesaistīs nevalstiskās organizācijas, ekspertus, uzņēmējus… Visus, kuri uzskata, ka Latvijai ir nepieciešama sava valūta un monetārā politika, kura kalpos nevis ārvalstu diktātam, bet tautsaimniecības attīstībai.»
Skaļi pieteiktais aicinājums tomēr nevienu nevilināja. Pretēji politiķa cerībām grupai joprojām nav pievienojies neviens cits deputāts. Kabanovs to skaidro ar paša personību: «Saeimā vienmēr skatās uz to, no kura cilvēka iniciatīva nāk. Tā kā tas biju es, daudz atsauksmju nebija. Varbūt kolēģi uzskatīja, ka viss jau ir izlemts, padevās valdošo maģijai. Varbūt visiem šai valstī jau viss ir pofig.» Viņš esot piedāvājis grupu vadīt Ivetai Grigulei, bet viņa atrunājusies, ka jākonsultējas ar savu frakciju, Zaļo un Zemnieku savienību. «Augusts Brigmanis jau ir viltīgs cilvēks, viņš vienkārši lavierē starp atrašanos opozīcijā un teorētisku iespēju atkal tikt valdībā,» ZZS frakcijas līdera atturību skaidro Kabanovs. Viņš stāsta, ka sākumā gribējis dibināt nevalstisku organizāciju, bet tas esot pārāk sarežģīti – jāraksta pārskati, jāsniedz papīri Uzņēmumu reģistrā. Toties trīs Saeimas deputāti var ļoti vienkārši izveidot grupu, vajag tikai sanākt kopā un to pasludināt.
Liekulīga aizmiršanās
«Pievienošanās eirozonai ir absurds. Argumenti, kurus piedāvā par labu eiro, ir vienkārši bērnišķīgi,» noskalda Kabanovs. Prasīts, kāpēc nolēmis stāties pretī valdības lēmumam, Kabanovs piemin gan iespējamo cenu pieaugumu, gan to, ka lata devalvācija nekad nav notikusi – tātad no tās nav jābaidās, ja eiro tomēr neieviesīs. «Nevajag aiztikt to, kas strādā, un lats strādā ļoti labi. Arī solītās investīcijas no eiro ieviešanas vēl neieplūdis, jo investori skatās uz darbaspēka pieejamību, biznesa vidi kopumā. Tāpat es uzskatu, ka pāreja uz jauno valūtu varētu radīt vēl vienu nekustamo īpašumu burbuli. Kad kredītu likmes samazināsies, nauda ieplūdis celtniecībā, nekustamajos īpašumos, pieaugs arī inflācija.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.