Jau ceturto reizi Jānis Maizītis (51) savu profesionālo karjeru liek politiķu rokās, un vienmēr tas notiek pavasarī. Pirms trim gadiem politiskā elite nepaklausīgo ģenerālprokuroru «uzmeta» un nepārvēlēja amatā. Tagad balsojums par Satversmes aizsardzības biroja vadītāju būs atklāts, un Maizītis ir vienīgais kandidāts
Kad 2000.gada aprīlī pirmoreiz intervēju tolaik vēl ģenerālprokurora kandidātu, Cēsu rajona virsprokuroru Jāni Maizīti, viņš pārsteidza ar kautrīgu, pat nedaudz mulsinošu nosvērtību. Skrupulozi izvēlējās vārdus, uzskaitot savas prioritātes. Jautāts par tobrīd aktuālo Saeimas un prokuratūras konfrontāciju, sev raksturīgā manierē sarauca uzacis un tikai noteica: «Likumā precīzi jānodala tiesu un likumdevējvaras kompetence.»
Arī pēc 13 gadiem Maizīša atskaites mērs palicis tas pats – likums. Tagad Valsts prezidents viņu ieteicis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadībai, bet pirms vētīšanas Saeimas komisijās Maizītis izlēmis intervijas nesniegt, tāpēc jāpaļaujas uz citu sacīto par viņu. Tūlīt pēc izvirzīšanas viņš LTV Panorāmā sacīja, ka arī iepriekš pildījis SAB vadītāja funkcijām līdzīgus pienākumus, vienmēr strādājis profesionāli, taču par turpmāko jālemj Saeimai. «Esmu jau izbaidījies, tāpēc nedzīvoju ar tādām emocijām,» – tas bija vienīgais, ko Maizītis pirmdien teica žurnālistiem pēc tikšanās ar Saeimas frakcijām.
«Viņa nostāja vienmēr bija nemainīga, nebūs pretimnākšanas nevienai no pusēm,» bijušo vadītāju raksturo Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas virsprokurors Modris Adlers, kurš savulaik izmeklējis tādas skaļas lietas kā pedofilijas skandāls un Jāņa Mottes kriminālprocess.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.