Vai pēc trim Latvijā nodzīvotiem gadiem ir iespējams saprast šejienes populārāko dziedāšanas šovu?
Tātad šis ir logs uz latviešu dvēseli? Kā esmu sapratis, Koru kari TV3 ēterā ir populārākais televīzijas šovs Latvijā. Bet vēl svarīgāk – tā burvīgums slēpjas nacionālās identitātes dzīlēs. Valstī, kuras būtību izsaka «dziedošā revolūcija» un Dziesmusvētki, kur teju katrs dzied kādā korī vai pat divos uzreiz, šī nav vienkārši televīzijas pārraide. Tas ir brīdis, kad ar kordziedāšanu aizrāvusies nācija sasēžas pie televizoriem kā pie ugunskuriem un izdzīvo kopības rituālu. Vai kādam ārzemniekam maz ir iespējams iejusties šajā latviešu nacionālajā kultūras īpatnībā?
Te vietā atgādināt, ka Koru kari atkārto starptautisku TV šovu formātu, kas tiek izmantots visās pasaules malās, sākot ar Ameriku un beidzot ar Āziju. Taču tas, protams, nemaina lietas būtību. Tautiskie raksti – arī tas ir «starptautisks formāts», taču tāpēc jau neviens nesāk apšaubīt unikālo latvietību, kas tautastērpu jostās vai cimdos ierakstīta Māras zīmē vai Jumī. Ārzemniekam to nozīme gan paliek līdz galam neizprotama, un to pašu var teikt arī par Koru kariem.
Kora dziedāšanai piemīt kas burvīgs – tā liek justies, it kā atsevišķais indivīds izkustu lielākā kopībā. Skatoties Koru karus, es bez grūtībām varu iedomāties, kā visa nācija, sēžot savās mājās uz dīvāniem, sadodas rokās, šūpojas melodiju ritmā un dzied līdzi visas dziesmas pēc kārtas. Koru kari ir piederības sajūtas izvirdums. Sadosimies rokās un dziedāsim! Es pat gaidīju, ka šova noslēgums būs ieturēts šādā stilā – piemēram, visi aiz prieka palecas gaisā, un beigu kadrs šādi sastingst.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.