Skaidras domas ir lielu darbu sākums. Samudžinātas domas neizbēgami sapiņķerē arī mēli, rokas, kājas un – ja turpinām anatomisko asociāciju virkni – pat mugurkaulu. Tāpēc līderi, kas spēj trāpīgi uzrunāt cilvēkus, man šķiet nevis grezna «ekstra», bet obligāts veiksmes faktors. Aizvadītajā nedēļā kaimiņi igauņi svinēja neatkarības 95.gadskārtu un prezidents Ilvess ar svētku uzrunu savā oratora kontā ierakstīja atkal vienu trāpīgu «tālmetienu», kas droši sniedzas arī pāri mūsu robežām.
Aicinot ikvienu kļūt prasīgākam pret savu valsti, Ilvess atgādināja, ka demokrātijā tas nozīmē vispirms kļūt prasīgākam pašam pret sevi. Patiesi, valsts top no tā, ko mēs katrs esam gatavs tai ziedot no sevis. Kaimiņu prezidents aicināja tautu sakopot spēkus un atlikušajos gados līdz valsts simtgadei «salabot Igauniju». Franči par godu savai simtgadei uzcēla Eifeļa torni, bet igauņiem jāuzceļ inovatīva un radoša valsts kā metaforisks gaismas tornis.
Taču metaforiskus gaismas torņus mēs ceļam vai brucinām ik dienu, ne tikai pirms lielām jubilejām. Lūk, viens no pussabrukušiem torņiem slejas Zaķusalā, Daugavas vidū, un elektronisko mediju uzraugs nākamnedēļ lems par glābējkomandu, kam Latvijas televīzija jāatjauno. Labs mērķis – Latvijas simtgadi sagaidīt ar spēcīgu un cienījamu sabiedrisko mediju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.