Matemātikas profesors Andris Ambainis (38) no rīta trolejbusā izdomā algoritmu, kas viņam atnes 1,36 miljonu eiro stipendiju, bet vakarā veikalā cītīgi izpēta cenas un pieķer – tomātu pasta sadārdzinājusies! Kas nosaka viņa ģenialitāti, un kā ar to sadzīvot?
Izbāzts krokodils. Andris labi atceras tēta atvesto suvenīru no Kubas. Savukārt tētis atceras ko citu. Viņa mēnesi ilgā komandējuma laikā sieva Margrieta bija iemācījusi četrgadīgo puiku lasīt. To Jānis saprata, kad atzīmēja TV programmā, ko skatīties. Kāds jau bija atķeksējis bērnu raidījumus. Andris.
Nākamais izbrīns ķēra, kad Jānis mājās strādāja. Viņš 20 gadus bija Daugavpils Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas galvenais ķīmiķis inženieris, bet 17 gadus – tās direktors.
«Es ar koka skaitīkļiem skaitu, bet Andris pasaka rezultātu priekšā, pirms esmu to izrēķinājis. Viņam varēja būt gadi četri,» atceras Jānis Ambainis. Pašam Andrim pirmās atmiņas par skaitļiem saistās ar kāpņu telpu, kad mēģinājis saprast loģiku, kā uz durvīm mainās cipari.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.