Intars Busulis (34) atļāva žurnālam Ir piedalīties viņa ikdienā laikā, kad top mūzikls Oņegins Dailes teātrī. Dzīve kā džezs. Pilnīga improvizācija
Līdz Oņegina pirmizrādei atlicis mazāk par mēnesi. Otrdienas rītā desmit minūtes pirms pulksten 10 Busulis ienāk Dailes teātrī. Melna bārda, kapuce līdz uzacīm. Maz līdzinās uzvalkotajam švītam, kurš apskāvis Aiju Andrejevu visuresošajās Valentīndienas koncerta reklāmās. «Audzēju bakenes kā Puškinam,» viņš paskaidro.
Mūzikla libreta autori Jānis Elsbergs un Evita Mamaja, zinot, ka Puškins Oņeginu rakstījis par kādu savu draugu, iesaistījuši darbībā pašu autoru. «Oņeginā Puškins ir liktenīgi iekodējis arī savu nākotni – gan par dueli, gan to, ka apprec vienu no māsām,» stāsta Evita Mamaja. Tieši pateicoties Busuļa līdzībai ar Puškinu, viņa tēls vispār parādījies libretā. «Ja nebūtu Busuļa, mēs droši vien nebūtu meklējuši aktieri.»
Nedēļu Busulis nav bijis uz mēģinājumiem, jo koncertēja Ukrainā kopā ar Aleksu Fokinu un Kijevas radiobendu – Jaunā viļņa atbalss. Iepriekšējā dienā arī mēģinājums un koncerts operā, kur Latvijas radio bigbends uzstājās kopā ar Raimondu Paulu un itāļu džeza vokālisti Robertu Gambarīni. Busulis tur spēlē trombonu. Pašā vakarā vēl uzstāšanās ballītē. «Baigi vēlu beidzās, tāpēc gribējās šorīt pagulēt, un balsi vēl neesmu vingrinājis, bet parasti kādu stundu no rītiem iesildos.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.