Valsts budžeta naudai krīzes gados sarūkot uz pusi, Latvijas zinātni balstīja ES fondi, bet šogad samazinās arī tie
Krīze pārlaista, un Latvijā atsākusies izaugsme – šādi vērtējumi izskan gana bieži, tomēr tie neraksturo situāciju visās sfērās. Latvijas zinātnē strādājošajiem šogad finansējums samazinās. Problēmas, ko krīzes laikā nozare neizjuta, tieši tagad kļūs aktuālas.
No 36,3 miljoniem latu uz 22 miljoniem – tik asu cirtienu 2009.gadā piedzīvoja valsts budžeta līdzekļi zinātnei. Turpmāk finansējums vēl sarucis, un šogad plānots 17,4 miljonu latu apmērā, tātad sasniedzot aptuveni pusi no pirmskrīzes līmeņa. Budžeta līdzekļi summējas no vairākām apakšprogrammām, piemēram, zinātnes bāzes finansējuma, valsts pētījumu programmām un citām, bet visās finansējums sarucis.
Nozare tomēr salīdzinoši klusi pieņēmusi šo naudas zudumu, jo tieši krīzes laikā apgriezienus uzņēma dāsna Eiropas Savienības fondu finansējuma apguve, kas daļēji kompensēja budžeta apcirpšanu. Vēl 2009.gadā zinātnē ieguldīts mazāk par 300 tūkstošiem fondu līdzekļu, bet 2010.gadā jau 13,7 miljoni latu, savukārt pērn līgumos paredzētais finansējums sasniedza pat 70,9 miljonus latu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.