Latvija uz Eiropas fona izceļas ar sieviešu skaitu biznesā. Aiva Vīksna skaidrojumu tam rod vēsturē un izglītībā un ir pret sieviešu kvotām uzņēmumu padomēs
Biežāk ir pierasts, ka Eiropas Savienības statistikas tabulās, salīdzinot dažādus rādītājus, Latvija atrodas lejasgalā. Taču ir viena, nebūt ne tradicionāla joma, kur Latvija ir pašā tabulas augšā – tas ir sieviešu īpatsvars biznesā. Aptuveni trešdaļa uzņēmumu vadītāju un trešdaļa uzņēmumu dibinātāju Latvijā ir sievietes.
Latvijā ir noticis tas, ko lielā daļā Eiropas valstu iecerēts panākt ar direktīvas palīdzību. Proti, lai veicinātu talantīgu sieviešu nonākšanu uzņēmumu vadībā, Eiropas Komisija ir ierosinājusi noteikt, ka biržā kotētajos lielajos uzņēmumos 40% padomes locekļu jābūt sievietēm. Šo slieksni iecerēts sasniegt līdz 2020.gadam. Pērn Latvijā šis rādītājs bija 26% – otrais augstākais ES pēc Somijas, turpretim Maltā tas ir 3%, bet vidēji Eiropā svārstās ap 15%. Vērtējot visus uzņēmumus, pirms dažiem gadiem Latvija ES mērķa kvotu pat pārsniedza – 41% uzņēmumu vadītāju bija sievietes (pēc pēdējiem datiem, tagad tas samazinājies līdz 35%).
«Sievietes vēsturiski Latvijā ir spēcīgas,» šo fenomenu komentē uzņēmēja, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests radītāja un biznesa sieviešu biedrības Līdere vadītāja Aiva Vīksna. Viņa iemeslus meklē pēckara Latvijā, kad daudzas sievietes karā bija zaudējušas vīrus un vienas palikušas ar bērniem. «Arī savā dzimtā to redzu, vecmamma palika ar divām meitām. Ko viņai bija darīt? Viņa slauca govis, viņai bija liels biešu lauks, ko ravēja. Nebija citu variantu,» spriež Vīksna, kura pati sarunā atstāj sīkstas, ar spēcīgu tvērienu apveltītas sievietes iespaidu, kas tik ļoti kontrastē ar sīciņo augumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.