Droši zinu, ka esmu vīrietis, bet, ko mūsdienās nozīmē «būt vīrietim», nezinu
Daudzus gadu simtus pasaule ir bijusi melnbalta. Bija vīrieši un sievietes. Katram sava vieta un loma. Iņ un jaņ. Visticamāk, tā gan bija tikai «oficiālā versija» par realitāti, kura arī toreiz bija daudz krāsaināka. Bet nu jau vairāk nekā 100 gadus krāsas mainās – tieši «oficiālajā versijā».
Feminisma kustība ir radikāli mainījusi sievietes vietu un lomu. Bet, kā jebkurā sistēmā, izmaiņas vienā daļā neizbēgami maina visu kopumu. Sieviešu lomu, tiesību, pienākumu maiņa prasa atbildi no vīriešu puses, vienlaikus nedodot laiku domāt. Līdzsvars ir zudis, un izskatās – uz ilgu laiku. Cilvēki, iedziļinoties sevī, saprot, ka ārējās atskaites sistēmas nedarbojas, līdz ar to oficiālie vērtību nesēji, piemēram, kristīgā baznīca, vairs nespēj pildīt savu funkciju nodrošināt stabilitāti un līdzsvaru.
Tāpat ekonomiskās izmaiņas – pakalpojumu sfēras pieaugums prasa no vīriešiem citu veidu prasmes, kuras tradicionāli ir raksturīgas sievietēm, jo pakalpojumu sniegšana ir rūpes par otru ilgtermiņā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.