ASV prezidents iezīmē īstermiņa programmu, kas iepriecinās viņa atbalstītājus
Baraka Obamas pirmais pilnvaru laiks neapmierināja nevienu. Demokrātiskās partijas kodols sūdzējās, ka viņš dara pārāk maz, lai stimulētu ekonomiku, ir pārāk gatavs piekāpties Pārstāvju palātas republikāņu vairākumam. Daļa Republikāņu partijas atteicās atzīt, ka viņš – pirmais melnādainais prezidents – drīkst būt Amerikas valsts galva, un nemitīgi izplatīja baumas un sazvērestības teorijas, nepatiesi apgalvojot, ka viņš ir vai nu musulmanis, vai nu sociālists, vai ka viņa dzimšanas apliecība ir viltota.
Nemitīgs konfliktu kairinātājs bija ASV budžeta deficīts un valsts parāds, kurā konservatīvākie ekonomikas vērotāji saredz nopietnu draudu Amerikas tautsaimniecības nākotnei. Apolitiskajiem šie ideoloģiskie strīdi varēja likties mazāk svarīgi, tomēr viņus nodarbināja vēl aizvien augstais bezdarbs un lēnā ekonomikas atkopšanās pēc lielās finanšu krīzes, kuras pašā smagākajā brīdī Obama tika ievēlēts.
Toreiz Obamas ievēlēšana izraisīja spēcīgas emocijas un lielas cerības, un viņš stājās amatā pēc priekšvēlēšanu kampaņas, kurā solīja pārvarēt politisko sastrēgumu un izbeigt destruktīvos partiju kašķus Vašingtonā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.