Jaunās ēras vaibsti • IR.lv

Jaunās ēras vaibsti

4
Foto — Dmitrijs Suļžics, F64
Pauls Raudseps

Dzimis Rīgā, izglītojies un strādājis Kanādā, Andris Roze atgriezās dzimtajā pilsētā 1993.gadā, lai izstrādātu pirmo pēcpadomju pilsētas attīstības plānu. Intervijā viņš stāsta, kas no viņa toreiz iecerētā ir piepildījies un kas vēl būtu jādara

Lai gan viņš jau vairākus gadus ir pensijā, pilsētplānotājs un arhitekts Andris Roze vēl aizvien aktīvi interesējas par savu profesiju. Viņš ne tikai regulāri brauc uz Rīgu un lasa lekcijas Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes studentiem, bet arī cenšas apmeklēt pilsētas, kuras presē un profesionālajos žurnālos tiek daudzinātas kā labi pilsētplānošanas piemēri. Lai gan daudz no viņa iecerētā nav piepildījies, Roze joprojām ir pozitīvi noskaņots par Rīgas attīstību, par spīti tam, ka, tāpat kā daudzām ziemeļu puslodes pilsētām, arī Latvijas galvaspilsētai nākotnē būs jārēķinās ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. 

Deviņdesmitajos gados jūs ilgu laiku vadījāt Rīgas pilsētplānošanas nodaļu, veidojāt pirmo galvaspilsētas plānu pēc neatkarības atjaunošanas. Skatoties uz Rīgu šodien, vai tā ir attīstījusies tajā virzienā, kādu iecerējāt?

Padomju laikā Rīgas attīstības stratēģiju, infrastruktūru, apbūves veidu un virzienu noteica Maskavā. Pilsētas iedzīvotāji netika iesaistīti. Plāns pat bija klasificēts kā valsts noslēpums, kas rādāms tikai uzticības personām. Stāsta, ka padomju laikos pilsētas galvenajam arhitektam tas bija pie sienas aiz aizkariem, kurus atvēra tikai tad, kad atnāca pareizie cilvēki.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu