ASV un Afganistānas prezidenti vienojušies, ka jau šopavasar amerikāņu karavīri pārtrauks kaujas operācijas un turpmāk pildīs tikai palīga lomu jaunajai Afganistānas armijai. Bet nākamgad Rietumu sabiedrotie plāno pilnībā izvest savus spēkus no Afganistānas. Vai ilgo karu plosītā zeme tiešām ir tik stabila un droša?
Kaujas pret talebanu Helmandas provincē pirms diviem gadiem bija tik plašas, ka, runājot vietējo zemnieku vārdiem, lodes varēja atrast katrā kukurūzas vālītē. Tagad tur ir salīdzinoši mierīgi, un pagājušā gada rudens ražas laikā bažas par drošību beidzot bija novirzījušās otrajā plānā. Tūkstošu papildu karavīru ievešana pirms trim gadiem ir diezgan uzkrītoši mainījusi dzīves ritmu tādos provinces rajonos kā Mardža un Nādealī, kas agrāk bija bēdīgi slaveni kā vieni no asiņainākajiem talebana nocietinājumiem Afganistānā. Nesen es tur pavadīju dažas dienas, pārvietojoties bez armijas eskorta – pirms dažiem gadiem tas bija pilnīgi neiedomājami. Turklāt daudzi ceļi tagad ir asfaltēti. Bet kāpēc pašlaik Helmandas provincē ir tik grūti pamanīt jebkādas optimisma pazīmes?
Sarunās ar cilšu līderiem, zemniekiem, skolotājiem un provinces amatpersonām dominē trīs faktori: neapmierinātība ar Afganistānas valdību, nenovēršamā Rietumu sabiedroto spēku aiziešana un apziņa, ka islāma fundamentālistu bruņotā kustība talebans, visticamāk, atkal atgriezīsies. Tikai retais tic, ka Afganistānas valdība un savējie drošības spēki spēs noturēt pozīcijas, kas tieši šajā provincē izcīnītas ar amerikāņu un britu kareivju palīdzību. Lai gan daži cilvēki apgalvo, ka provinces galvaspilsētas apkaime, iespējams, arī turpmāk būs droša, nomaļākās vietas pēc NATO misijas noslēguma 2014.gadā agri vai vēlu atkal ieslīdēs talebana nemiernieku kontrolē.
Opija peļņa
Pērn Helmandā bija dislocēts 21 000 sabiedroto spēku karavīru. Pašlaik viņu skaits samazināts līdz 6500 jūras kājniekiem, kas aizvien ir diezgan ievērojams skaitlis. Tomēr vietējie cilvēki apgalvo, ka jau tagad var redzēt, kā talebans «atkal paceļ galvu». Iedzīvotāji stāsta, ka arvien biežāk dzird nemiernieku komandieru draudus un viņi naski iesūta mullas, kas dievkalpojumu laikā aicina uz svēto karu, tā cenšoties piesaistīt jaunus cilvēkus, kuriem nav darba.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.