Depardjē bēgšana liek pasaules sabiedrībai vēlreiz kritiski izvērtēt Putina režīmu
Aktierim Žerāram Depardjē viņa jaunajās mājās, Mordovijas galvaspilsētā Saranskā vietējie apsveicēji svētdien uzdāvināja velteņu pāri un divus kaķēnus. No Rīgas raugoties, var pabrīnīties, vai kaķēni, turklāt tieši divi, nekļūst par Putina draugu un atbalstītāju «džentlemeņa komplektu». Toties «es mīlu Krieviju!» franču aktierim, līdzīgi kā mūsu Nilam Ušakovam un citiem Kremļa lojālistiem, nepārprotami nozīmē to pašu, kas «es mīlu Putinu».
Taču arvien vairāk krieviem pašā Krievijā tas tā nav. Bet starptautiski Krievijas prezidentam šī divu vīriešu publiskā politiskā mīlestība ir drīzāk sabiedrisko attiecību anekdote. Diezin vai abu apkampšanās liks daudziem rietumniekiem sekot aktiera piemēram un pārcelties turp uz dzīvi. Un diezin vai apturēs naudas un smadzeņu bēgšanu no Krievijas. Drīzāk šis farss licis starptautiskajai sabiedrībai vēlreiz kritiski, turklāt tagad jau ar sarkasmu un izsmieklu, izvērtēt Krievijā valdošo režīmu.
Stāsts par aktiera bēgšanu no Francijas kļuvis par vienu no visvairāk apspriestajiem Eiropas medijos. Tas gan ir pievērsis uzmanību Francijas jaunās sociālistu valdības ekonomiskajai politikai, tomēr visērmotāk tajā nupat izskatās nevis franču slavenības ekstravagantā rīcība, bet gan Krievijas prezidenta iesaistīšanās. Depardjē naudas lietas ir viņa privātā darīšana. Bet Putina kļūšana par šā stāsta galveno varoni liek kārtējo reizi vaicāt, vai Krievijas valdnieks vairs spēj novērtēt, kādu iespaidu viņa lēmumi rada par režīmu un tā attiecībām ar ārpasauli.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.