Valsts kontroliere Inguna Sudraba veltījusi daudz kritisku vārdu valdībai un valsts pārvaldei. Pauls Raudseps un Aivars Ozoliņš cenšas noskaidrot, ko viņa darītu citādi
Nav vīzijas. Nav mērķu. Slikti strādā. Kopš Inguna Sudraba 2004.gadā kļuva par valsts kontrolieri, viņas negatīvais valdības darba novērtējums regulāri atskanējis mediju telpā un radis simpātiju atbalsi iedzīvotājos, kuru noraidošā attieksme pret «varu» ir viena no Latvijas politiskās dzīves aksiomām. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka sabiedriskās domas aptaujās Sudraba pastāvīgi figurē kā viena no valsts populārākajām politiskajām figūrām.
21.janvārī beidzas Sudrabas pilnvaru termiņš. Daudzi gaida, ka viņa pēc tam iesaistīsies politikā, un viņa to nav noliegusi. Taču par saviem uzskatiem un programmu viņa allaž izteikusies vispārīgi vai izvairīgi. Lai noskaidrotu ko vairāk par viņas nākotnes plāniem, gada nogalē pieteicāmies pie Sudrabas uz interviju.
Daudzkārt esat teikusi, ka vēlētos strādāt valsts un tās iedzīvotāju labā. Kā tas varētu izpausties pēc darba Valsts kontrolē?
Es tagad nevaru atbildēt. Šim amatam ir ļoti augstas ētikas prasības, un es nenodarbojos ar citu darbu meklējumiem, sarunu vešanu. Esmu ilgstoši bijusi amatā Finanšu ministrijā, pildījusi amatu, kurā priekšrocība bijusi redzēt lielu laukumu, lielu mērogu. Valsts kontrolē tam ir vēl plašāks redzējums, jo var dažādi redzēt ne tikai to, kas notiek mūsu valsts pārvaldē, kāda ir politikas realizācija, bet arī kopsakarības, ko tas nozīmē privātajam sektoram, ekonomikai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.