Pērn Latvijā izaudzēta lielākā graudu raža pēc neatkarības atgūšanas. To veicināja gan labie laikapstākļi, gan iepirkuma cenas
Reti veiksmīgs – tāds pagājušais gads izvērtās graudaugu audzētājiem, un rezultāts bija pat vairāk nekā labs. Oficiālie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati būs zināmi tikai pirmā ceturkšņa beigās, bet Zemkopības ministrijas (ZM) prognozes liecina, ka graudu kopraža 2012.gadā sasniegusi 1,88 miljonus tonnu, kas ir vislielākā graudu raža Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. Salīdzinot ar 2011.gadu, pērn raža palielinājusies par trešdaļu, savukārt iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 2008.gadā, pārspēts par 11%.
Graudi aizņem nozīmīgāko vietu Latvijas lauksaimniecībā – 2011.gadā to īpatsvars no visas lauksaimniecības produkcijas bija ceturtā daļa. Šī pīrāga šķēle ir daudz lielāka nekā, piemēram, cūkgaļai vai kartupeļiem. Var minēt, ka pērnā gada iespaidīgā raža graudu vietu uz lauksaimniecības preču postamenta būs vēl vairāk nostiprinājusi.
Vispopulārākie mūsu zemes graudkopju vidū ir ziemas kvieši – to raža pagājušogad veidoja vairāk nekā pusi jeb 56% no graudu kopējās ražas. Samērā daudz audzē arī vasaras kviešus, vasaras miežus, auzas un rudzus, savukārt krietni mazākas ražas ir tritikālei, ziemas miežiem, griķiem un pārējiem graudiem. Tieši kviešu īpatsvars kopējā graudu ražā pēdējos piecos gados ir būtiski audzis – 2007.gadā ziemas un vasaras kviešu kopējā raža veidoja 53% no visu graudaugu ražas, bet pagājušogad tā sasniedza jau 72%.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.