Heli Lāksonena
Pirmoreiz somu dzejnieci satiku rakstnieku saietā, kas ik vasaru notiek Somijas ziemeļos, Mukulā. Viņa bija tērpusies Somijas dienvidrietumiem raksturīgā tautastērpā, kuru papildināja smagi šņorzābaki. Heli dzeja, kā varēja noprast no klātesošo un viņas pašas skaidrojumiem, bija rakstīta tautastērpam piekritīgajā izloksnē, tomēr neieslīgstot romantiskā tautiskumā, bet kultivējot jestru lecīgumu. Tagad Guntara Godiņa atdzejojumā apgādā Mansards izdota grāmata kad gos smei, un Guntars grāmatas atdzejai izvēlējies valodu, kādā lībiešu iespaidā vēl šobaltdien runā starp Ainažiem un Salacgrīvu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.