Trīs fiziķi, divi inženieri, pārītis ekonomistu, vēsturnieks, biologs, jurists un basketbolists, kas kļuvis par baņķieri. Visi – politiķi, kas turējuši savās rokās Latvijas valsts stūri. Cits dažus mēnešus, cits – gadiem. Ļoti atšķirīgos apstākļos un ar dažādām sekmēm. Vienpadsmit vīri, no kuriem jaunākajam – Valdim Dombrovskim – bija tikai 37, kad viņš kļuva par Ministru prezidentu.
Viņi ir mīlēti un ienīsti. Mums bieži šķiet, ka viss par viņiem ir skaidrs – kurš balamute, kurš sausiņš, niecība, marionete vai kampējs, kuram sirds vietā kalkulators un kuram putni galvā.
Mums ir visas tiesības būt prasīgiem, jo publisks amats nozīmē publisku atbildību. Mums – diviem miljoniem – ir viedoklis, un tas ir labi. Taču labi ir arī atcerēties, ka no diviem miljoniem tikai viņi 11 patiešām līdz kaulam zina, ko nozīmē vadīt Latvijas valdību. Viņi to ir darījuši.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.