Izrādē Optimistika Jānis Skutelis vairākas stundas viens pats var smīdināt simtus cilvēku
Mans kolēģis, dizainers ar labu gaumi, reiz teica, ka nekad mūžā karnevālā neģērbšoties sieviešu drēbēs, jo viņam ir traumatiskas atmiņas – Skaidrīte un Mildiņa (aktieri Jānis Jarāns un Dainis Porgants no TV humora raidījuma Imanta-Babīte atkal pietur) ar galīgi nesmieklīgiem jokiem. Kolēģim liekas, ka, ieģērbjoties sieviešu drēbēs, visi nodomās, ka viņš ir viens vai otrs tēls. «Joks ir tad, kad smejas divi,» Jānis Skutelis stāvizrādē Optimistika sasmīdināja publiku. Viņam var piekrist, jo tie daži līdzšinējie latviešu mēģinājumi jokot ir bijuši, maigi izsakoties, neveikli. Skutelis ir pirmais latviešu stāvkomiķis kopš Skuteļa. Nekas līdzīgs Latvijā līdz šim nav bijis. Viņš pārstāv latviešu komēdijas jauno strāvu, kuru ar raidījumu Savādi gan pirms vairākiem gadiem aizsāka Zuarrgss (agrāk Viesturs Dūle). Beidzot bija iespēja televīzijā skatīties humoru un smieties, nevis nosarkt «jokdaru» vietā. Vēlāk humoru uz skatuves izveda Karaliskais improvizācijas teātris, kur Skutelis parādīja, ka ir komandas dīva. Taisnības labad gan jāpiemin, ka improvizācijas teātri aizsāka Rolands Zagorskis savā teātra klubā Hamlets, kuru mēs ar kursabiedriem pirms padsmit gadiem apmeklējām gandrīz katru trešdienu, sākotnēji lētā alus dēļ, bet vēlāk jau iemīļoto jauno humoristu iedvesmoti. Toreiz tā bija gandrīz vai pagrīdes kustība, tagad Latvijā humors sāk kļūt par baudāmu popkultūru.
Nezinu nevienu latvieti, kurš vairāku stundu garumā viens pats uz skatuves var smīdināt vairākus simtus cilvēku, ja neskaita Anglijā dzīvojošo Gati Kandi. Skutelis tāds ir ar savu nu jau par zīmolu kļuvušo savdabīgo stilu. Pagājušajā nedēļā klubā Artelis notika «darba izrāde», kurā komiķis (zāle bija pilna) izmēģināja jokus, lai saprastu, kurus iekļaut lielajā izrādē, kas novembra vidū notiks koncertzālē Palladium. Starp citu, Artelis, manuprāt, ir vienīgā vieta Rīgā, kura visvairāk atgādina tos interjerus, ko esam paraduši redzēt video par amerikāņu stand-up komiķiem. Cilvēkiem ir iespēja pusgaismā bariņos sēdēt pie galdiņiem un iemalkot kādu stiprāku dzērienu, kas lieliski atraisa publiku pirms izrādes sākuma, kad uz skatuves iesildīt Skuteli uznāk muzikālā apvienība A pie mums Jelgavā un sadziedas ar skatītājiem dziedošā žurnālista Ērika Palkavnieka vadībā.
Klātesošajiem bija iespēja pārliecināties, ka Skutelis ir ne tikai jokdaris, bet arī lielisks latviešu valodas pārzinātājs, gluži kā Arstarulsmirus (agrāk Gustavs Butelis jeb Gustavo), kurš ir viņa joku partneris Karaliskajā improvizācijas teātrī. Uz frāzēm un vārdiem, ko lietojam ikdienā, var paskatīties no latviešu valodas analīzes puses – kāda ir vārda sakne, ko patiesībā nozīmē ikdienā lietotajās frāzēs ietvertie vārdi un jēga. Tas ir interesanti nevis «man kā valodniecei», bet kā ierindas latvietim un turklāt smieklīgi. Ja kādai latviešu valodas skolotājai ir grupiņa mācīties neieinteresētu bērnu, Optimistika varētu būt optimistisks veids, kā jauniešos šādu interesi radīt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.