Tiesiskums nekad nav bijis noteikts kā Latvijas valsts prioritāte, atzīst tieslietu ministrs Jānis Bordāns, veltot skarbus vārdus arī sabiedrībai un aicinot mainīties
Tieslietu ministrija (TM) nupat apkopojusi pirmā valdības gada veikumu un saskata savus panākumus lietu izskatīšanas termiņu samazināšanā. Kad to sajutīs sabiedrība?
Tas nenotiks rītdien, ka sabiedrība sāks izjust [tiesu darba paātrināšanos] tiešā veidā. Esam devuši visus priekšnoteikumus, lai tiesām likums netraucētu izskatīt lietas ātri. Lielākā mērā, nekā cilvēki pieraduši domāt, iemesls garajiem procesiem ir nevis tas, ka likumi ir nepareizi, bet gan process ir nepareizs.
Kāpēc domājat, ka tas mainīsies?
Es nedomāju, es esmu pārliecināts. TM visus turpmākos gadus budžetu centīsies veidot tā, lai līdzekļi atspoguļotu mūsu prioritātes, proti, kvalifikāciju, ja runājam par tiesnešiem. Kad tiesneši apgūs vēl labākas metodes, kā neatlikt lietas, kad sabiedrība respektēs tiesu un ieradīsies pēc pirmā aicinājuma, kad [tiks izmantots] mediācijas process un šķīrējtiesas process ārpustiesas strīdu izskatīšanai, tad tas noņems slodzi tiesām. Mēs arī skatāmies tiesnešu un tiesu specializācijas virzienā. Visi šie pasākumi radīs efektu, un tas varētu parādīties tuvāko gadu laikā.
Tiesu sistēmas nesakārtotība un nesaprotamie spriedumi ir nopietna problēma, arī šķērslis investīcijām – to apliecina arī Latvijas zemā vieta starptautiskajā konkurētspējas indeksā, vērtējot strīdu risināšanas efektivitāti. Ko ministrija dara, lai risinātu šīs problēmas?
Pašlaik līdzekļi, lai procesuāli uzlabotu tiesu darbu, ir faktiski izsmelti. Nākamais etaps [ir panākt], lai visu juridisko profesiju pārstāvji maksimāli ievērotu ētikas normas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.