Latvijas Banka un mūsu nacionālā valūta lats šonedēļ svin 90.gadskārtu
Tieši pirms 90 gadiem, 1922.gada 1.novembrī, savu darbu sāka Latvijas Banka – pirmā valsts pašas finansētā, autonomā emisijas banka ar sākotnējo kapitālu 10 miljoni latu. Jau nākamajā dienā pēc darba sākuma Latvijas Banka laida apgrozībā pirmo 10 latu pagaidu banknoti – tā saukto zaļo līdaciņu jeb 500 Latvijas rubļu naudaszīmi ar sarkanu uzdruku abās pusēs «10 latu».
Pirmās naudaszīmes un uzdrukas autors bija Rihards Zariņš, kurš 19 gadus bija nostrādājis Krievijas Valstspapīru spiestuvē Sanktpēterburgā un apguvis visas naudas izgatavošanas mākas. Atgriezies Latvijā, viņš izveidoja Latvijas Valstspapīru spiestuvi un bija tās pārvaldnieks līdz pat 1933.gadam. Šajā spiestuvē Rīgā tika iespiestas valsts kases zīmes – viena no Latvijas naudas sistēmas sastāvdaļām līdztekus Anglijā iespiestajām banknotēm un metāla naudai, kas tika kalta ārzemēs. Valsts kases zīmes lielākoties bija nodrošinātas ar valsts mantu, un to emisija bija Finanšu ministrijas ziņā (tāpat kā metāla nauda), savukārt Latvijas Banka bija noteicēja pār banknotēm, un tās līdz pat 1931.gada 8.oktobrim bija brīvi apmaināmas pret zelta stieņiem.
Līdz 1935.gadam visas Latvijas monētas tika kaltas ārzemēs – četrās kaltuvēs Šveicē un Lielbritānijā. Taču 1936.gadā tika pieņemts lēmums mākslinieku Ludolfa Liberta un Artūra Apiņa veidoto viena santīma monētu sākt kalt Rīgā, un šis plāns īstenojās no 1937.gada.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.