Centrālajai vēlēšanu komisijai jālemj, vai pilsonības «nulles varianta» likumprojekts nonāks tautas vai tiesas izlemšanai
Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtie grozījumi Pilsonības likumā paredz radikālas izmaiņas – tiem stājoties spēkā, visi nepilsoņi, kuri līdz 2013.gada 30.novembrim nebūtu uzrakstījuši iesniegumus par šā statusa saglabāšanu, no 2014.gada uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem. Likums attiektos uz 305 tūkstošiem personu, kam ir nepilsoņa statuss, un tādējādi būtiski paplašinātu pilsoņu loku, kurā patlaban ietilpst 1,8 miljoni Latvijas iedzīvotāju.
Tā sauktā pilsonības «nulles varianta» ideja nav jauna, un tās aizstāvji ir labi zināmi jau kopš neatkarības atjaunošanas, taču viņu politiskie uzskati Latvijā vienmēr bijuši mazākumā. Tomēr tikai pusgadu pēc tam, kad referendumā noraidīta divu valsts valodu ideja, politiskajā dienas kārtībā pieteikts otrs jutīgais jautājums – pilsonība.
«Neviens mums nepalīdzēs, ja paši to nedarīsim,» uz aktīvu rīcību augustā krievvalodīgo tiesībām veltītā konferencē aicināja apvienības PCTVL valdes līdzpriekšsēdētāja un Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, kas ir ne vien pazīstamākā «nulles varianta» politiskā aizstāve, bet arī šā projekta finansiālais balsts – pēc organizatoru sniegtās informācijas, no 30 tūkstošu latu kopējām parakstīšanās izmaksām viņa personīgi segusi vismaz 12 tūkstošus latu. Ždanoka uzskata, ka pēc likumprojekta iesniegšanas CVK ir iespēja «šo jautājumu pacelt Eiropas līmenī un, iespējams, radīt sava veida spiedienu».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.