Latvijas pirmā kosmiskā zonde pacēlās stratosfērā 31 km augstumā. «Mūsu mērķis ir parādīt Latvijas jauniešiem, ka kosmoss ir perspektīva nozare, ieinteresēt viņus,» saka tās palaidēji
Dzeltens divstāvu namiņš Skrīveru nomalē ir meteoroloģiskās novērojumu stacijas birojs. Tam pretim – neliels angārs, vienīgā vieta Latvijā, no kurienes ik pa divām dienām nakts melnumā gaisā ceļas zondes laika apstākļu vērošanai. Plaukstas lieluma sensori, ko piestiprina pie ūdeņraža balona 1,3-1,5 metru diametrā, uz datoru sūta ziņas par gaisa temperatūru un mitrumu, atmosfēras spiedienu, vēja ātrumu un virzienu, stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra aerometeoroloģe Valda Andersone. Šie mērījumi visā pasaulē notiek vienlaikus, orientējoties pēc Griničas nulles meridiāna. Latvijā attiecīgi plkst.1.30 ziemā, 2.30 – vasarā.
12.oktobrī, kad viesojāmies Skrīveros, gaisā pacēlās veselas divas zondes. Valda Andersone meteozondi pret debesīm ierasti raidīja naktī. Otrā šādām rutīnas procedūrām atvēlētajā, ar Latvijas Gaisa satiksmes dienestu un Civilās aviācijas administrāciju saskaņotajā laika intervālā – plkst.14.30 dienā – viņa palīdzēja uzpildīt trīsreiz lielāku cēsnieka Paula Irbina komandas kosmiskās zondes Zinoo-1 balonu, no kuram pievienotās aparatūras bija paredzēts filmēt zemi.
Pēc aerometeoroloģes stāstītā, lidmašīnu ceļi ved aptuveni 10 kilometru augstumā. Meteozonde naktī pirms mūsu sarunas bija sasniegusi 23 kilometrus, bet Zinoo-1 pacēlās līdz 31 kilometram, stratosfērai. Īsta kosmosa nedēļas nogale: no 39 kilometru augstuma, pārsniedzot skaņas ātrumu, pēc divām dienām skafandrā veiksmīgi lēca austrietis Fēlikss Baumgartners.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.