Jaunās mūzikas festivālā Arēna orķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē (52) atskaņos izcilus Eiropas mūsdienu klasikas skaņdarbus, kas Latvijā vēl nekad nav skanējuši. Intervijā Šnē – par to, vai varam gaidīt jaunus ģēnijus mūzikā, un par pastaigām šoziem trijatā gleznainajā Pārdaugavā
Šnē sarunas laikā gandrīz uzsprāgst, izdzirdējis jautājumu – vai zina kādu ģēniju mūsdienu mūzikā, kurš būtu slinks un inerts? Nav, nav tādu! Šveicietis Georgs Frīdrihs Hāss, grieķis Jannis Ksenakis un amerikānis Konlons Nenkerovs ir vārdi mūsdienu klasiskajā mūzikā, kuru mūzika skan pasaules izcilākajās koncertzālēs un mūzikas festivālos. Šoruden Rīgā trīs jauno laiku klasiķu mūzika tiks spēlēta pirmoreiz. Viņu partitūras ir tik apjomīgas un sarežģītas, ka atskaņot tās ir milzīgs izaicinājums. Sarunas laikā diriģents atzīst, ka mūzikas novatoru prāts visos laikmetos bijis un ir tik intensīvs, radošs, ka katra dzīvē bijis kāds periods, kad krasi iestājušies par pārmaiņām sabiedrībā, ne tikai mūzikā.
Preses konferencē teicāt, ka cilvēki nelabprāt uztver jauno, neparasto, bet labprāt klausās to, ko jau labi zina. Minējāt, ka Latvijas koncertu dzīvē lieli pārsteigumi nav bieži. Vai to var attiecināt tikai uz Latviju, vai pasauli kopumā?
Publika visā pasaulē ir diferencēta. Ir cilvēki, kas iet tikai uz operu un neiet uz simfoniskās mūzikas koncertiem. Un otrādi. Ir diezgan liela daļa, kas seko līdzi jaunās mūzikas aktualitātēm. Nevaru pateikt, vai viņi mīl šo mūziku, vai tas ir tikai prestižs – parādīt sevi. Bet arī tas nemaz nav slikti. Mūziku var sākt saprast, tikai klausoties. Mēs varam runāt par to, bet pienāk brīdis, kad ar vārdiem pateikt vairs neko nevar. Ir jāklausās. Tā ir ar jebkuru mūziku, ne tikai ar jaunajiem autoriem. Arī ar Vāgneru, Bahu.
Mums tikai liekas, ka vecajā Eiropā cilvēki var atļauties baudīt daudzveidīgu mākslu un viņi to aktīvi dara. Tā nav. Arī tur mēdz būt slikti apmeklēti koncerti. Pat lielajos festivālos. Protams, ir kulta figūras, uz kuru koncertiem nekad nevar dabūt biļetes, piemēram, Parīzē uz Pjēru Bulēzu vai Vīnē Klangforum Wien. Bet ir daudz labu koncertu, kas paliek ēnā. Latvijā [akadēmiskās mūzikas laukā] esam izaudzinājuši sekotāju pulciņu, kas mazāks nekļūst. Viņi mums uzticas, un tas ir pats galvenais. Mūsdienu mūzikas aina jau ir tik neaptverami liela, ka viens autors nekad nebūs labs visiem un, no otras puses, katrs var atrast kaut ko interesantu sev. Ir diezgan daudz jādzird, lai atrastu sev interesējošo mūziku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.