Solidaritātes cena • IR.lv

Solidaritātes cena

4
Pauls Raudseps

Finanšu krīze stiprina Eiropas reģionos tieksmi pēc neatkarības 

Vairāk Eiropas! Tā tradicionāli ir bijusi Eiropas Savienības vadītāju atbilde uz krīzēm. Jau 1957.gadā Romas līgumā, uz kura pamata būvēta pašreizējā Eiropas Savienība, tika ierakstīts, ka tās mērķis ir «likt pamatus aizvien ciešākai Eiropas tautu savienībai». 

Projekts jau pusgadsimtu visai sekmīgi virzījies uz priekšu, ir sasniegts daudz, kas pēc iepriekšējām desmitiem miljonu kara upuru asīnīs mirkstošajām desmitgadēm aizvien šķiet brīnums. Miers kontinentā triju paaudžu garumā. 1945.gada kara drupās neiedomājams labklājības līmenis. Vienots tirgus. Lielā mērā brīva preču, cilvēku un investīciju kustība. Un 17 valstīm viena nauda.

Šajos gados nav trūcis ne krīžu, ne eiroskepses uzliesmojumu. Atcerēsimies kaut vai 2005.gada referendumu Francijā, kurā tika noraidīts Eiropas konstitucionālais līgums. Lai gan Briseles aprindās nav bijis pieklājīgi par to runāt, ir skaidrs, ka kopības un solidaritātes sajūtas starp dažādu valstu un tautību eiropiešiem atpalikušas no sasniegtās politiskās un ekonomiskās integrācijas. Tomēr kopumā augošā vai vismaz stabilā ekonomiskā vidē virzība uz ciešāku integrāciju nekad nav apstājusies un ir sasniegusi pakāpi, kurā jebkurš cits ceļš šķiet grūti iedomājams.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu