Bazukas klusē • IR.lv

Bazukas klusē

3
Pauls Raudseps

Jauns SVF pētījums rāda, ka konsolidācija ir svarīga, bet ar to nepietiek

Pirmdien Eiropas Savienības rīcībā nonāca finanšu lielgabals. Sāka darbu eirozonas glābšanas fonds, oficiāli saukts par Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM). Tā rīcībā ar laiku būs 500 miljardi eiro, ko izmantot grūtībās nonākušo eirozonas valstu atbalstam.

Dažkārt ESM sauc arī par eirozonas finanšu bazuku, kā amerikāņi dēvē reaktīvo prettanku granātmetēju. Šo terminu tautsaimnieku leksikā 2008.gada vasarā ieviesa ASV finanšu ministrs Henrijs Polsons, kas, lūdzot Kongresam atļauju izmantot valsts naudu, lai atbalstītu divus lielus grūtībās nonākušus aizdevējus, teica: «Ja tev kabatā ir bazuka un cilvēki to zina, ļoti iespējams, ka tev tā nebūs jāizmanto.» Vārdu sakot, liels pieejamās naudas daudzums nomierinās tirgus un nozīmēs, ka šī nauda faktiski nebūs jāizmanto. Tiesa, ar visu bazuku Polsons nespēja novērst Lehman Brothers bankrotu un sekojošo pasaules finanšu krīzi.

Par nelaimi, arī Eiropas bazukas profilaktiskā ietekme varētu būt stipri mazāka, nekā cerēts. Varbūtība, ka būs iespējams stabilizēt situāciju eirozonā bez papildu naudas atvēlēšanas šim mērķim, kļūst jo dienas, jo mazāk ticama. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu