Kurzemes piena ražošanas uzņēmums Elpa atdod sūkalas rīdziniekiem, lai taisa šampūnus, bet paši nupat patentējuši no siera veidotus čipsus
Sienā paveras lūka, un tajā parādās roka ar baltu kafijas krūzi. Elpas valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis stāsta, ka lūka saglabājusies no padomju laikiem, kad te bija Kazdangas kolhoza kantoris un pa lodziņu kasieres izmaksāja algas. Kad Elpa gribēja sākt savu darbību un meklēja telpas, tika piedāvāta nolaistā kantora māja. Tas bija 1994.gads, kolhozi tika likvidēti. «Parkets kā Donavas viļņi,» smejas Sisenis, atceroties, kā izskatījās grīda blakus kultūras namā.
Telpas Gundars meklēja, lai sāktu savu biznesu. Bija aizgājis no Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma direktora amata. «Nesapratos,» viņš saka. Toreiz tehnikuma SIA ražojusi dažādus piena produktus, audzējuši avenes un ar Vācijas atbalstu ieguvuši ražošanas iekārtas. Vācijā arī iepazinuši alternatīvo lauksaimniecību – bioloģiski dinamisko metodi un to, kā pārtiku audzēt ekoloģiski.
Krabiķi uz pakas
«Tas bija sarežģīts laiks. Neatkarības gados viss juka un bruka,» atceras Gundars. Kurzemes piens Kazdangas tehnikumam bija parādā par pienu pusgadu. Piensaimniecības ražotnes gāja pa burbuli: Kurzemes piens, Aizputes sausā vājpiena rūpnīca, Priekules siera rūpnīca un daudzas citas. «Netālredzīga politika,» pagrimuma iemeslus vērtē Sisenis. Patlaban Kurzemē darbojas Elpa, Dundagas pienotava, Talsu piens un Tukuma piens. Elpa iepērk pienu Liepājas, Ventspils un Saldus pusē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.