Nobela prēmijas laureāts medicīnā Haralds Curhauzens (76) pierādīja dzemdes kakla vēža saistību ar cilvēka papilomas vīrusu. Plašākai auditorijai nav zināms, ka pirmskara Latvijā no šā vēža nomira viņa vecmāmiņa
Satikts no rīta Rīgas viesnīcas vestibilā pirms starptautiskas medicīnas konferences, slavenais Heidelbergas Universitātes profesors ir vienkāršs kā daudzas lielas personības. Cilvēcīgā inteliģence, visticamāk, palīdzējusi pārvarēt kontroversijas, kādas mēdz pavadīt sensacionālus sasniegumus. Kad 2008.gadā par dzemdes kakla vēzi izraisošā cilvēku papilomas vīrusa pētniecību Haralds Curhauzens saņēma Nobela prēmiju medicīnā, tika pārmests, ka to lobējis kāds ar farmācijas firmu Astra Zeneca saistīts Nobela komitejas loceklis.
Arī Rīgas konferences preses brīfingā jautājumi tika uzdoti par dzemdes kakla vēža vakcīnas iespējamajiem negatīvajiem blakusefektiem, nevis par to, kā vīram, kas stāv mūsu priekšā, izdevās veikt atklājumus, no kuriem radās šī vakcīna. Būtībā viens no pirmajiem reālajiem ieročiem pret potenciāli nāvējošo vēzi. Eiropas Savienībā sievietēm reproduktīvajā vecumā dzemdes kakla vēzis ir nākamais visbiežāk sastopamais pēc krūts vēža.
Bet, pirms sniegt zinātniskus skaidrojumus, Curhauzens sanākušajiem žurnālistiem sacīja ko ļoti personīgu. Šī viņam ir emocionāla un īpaša vizīte, jo Latvija ir viņa senču dzimtene.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.