Uz Sarkano planētu aizsūtītā visurgājēja kontrolieru ikdiena: par 40 minūtēm garāka diena, miega bads un daudz kafijas
Mets Heverlijs (36) šo dienu sāka kā daudzi viņam līdzīgi jaunie tēvi: piecēlās pussešos, uzvārīja kafiju, uzsildīja pudelīti un pabaroja zīdaini. Uzvilka džinsus un krekliņu, aizveda divus vecākos puikas uz bērnudārzu. Pēc tam piestāja autoremonta darbnīcā, lai pārbaudītu savas toijotas bremzes, un iegāja nokārtot rēķinu bankā.
Un tad ieradās savā darbavietā, lai… braukātu ar 2,5 miljardus vērtu robotu pa Marsu. Heverlijs vada 16 «šoferu» komandu ASV Aeronautikas un kosmosa pārvaldes NASA pārraudzītajā Jet Propulsion Laboratory, kas atrodas Pasadenā uz ziemeļiem no Lonsandželosas centra. Šie šoferi atbild par ikvienu visurgājēja Curiosity pārvietošanās manevru uz Sarkanās planētas. 900 kilogramus smagais, ar plutoniju darbinātais braucamrīks ar sešiem riteņiem uz Marsa nolaidās 6.augustā un tagad pēta Geila krāteri – tas ir aprīkots ar vairākiem futūristiskiem darbarīkiem, piemēram, lāzeru, kas spēj izkausēt iežus.
Visurgājēja «stūrēšana» ir mazliet maldinošs termins. Nav nekāda stūresrata vai vadības sviras, vai gāzes pedāļa. Heverlijs un viņa kolēģi braucamrīku vada, ievadot simtiem dažādu komandu datorā. Turklāt braukšana nenotiek reālajā laikā – kad uz Marsa ir nakts, šoferi izplāno, kur tālāk sūtīt Curiosity, un nosūta tam instrukcijas ar radiosignālu tad, kad uz Sarkanās planētas atkal sākas diena. Tad paši šoferi dodas mājās – atgriežas savā ikdienas dzīvē uz Zemes, kurā, piemēram, svešs nav ikdienišķais sievas atgādinājums: «Neaizmirsti iznest atkritumus!»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.