Slēptie dārgumi

Deviņi kalni, divi ezeri, piena kombināts un bruģētas ieliņas – ceļotājiem var likties, ka sen jau Talsus pazīst. Bet, nedaudz pakavējoties, Kurzemes sirdī var atklāt dziļas vērtības

A. Bronzas rotas
Pirms kādiem tūkstoš gadiem senie kurši mainīja savas paražas, pievēršoties uguns apbedīšanas rituāliem. Mirušo ar visu pasaulīgo mantību uzlika uz sārta, bet pēc tam pelnus izkaisīja Vilkmuižas ezerā. 1928.gadā kāds bļitkotājs nejauši no ezera dibena izvilka bronzas rotas, kas izrādījās tikai maza daļa no ūdenī paslēptās bagātības. 30.gados arheologa Adolfa Karnupa vadītos izrakumos atrada vairāk nekā 4000 senlietu, lielākā daļa nonāca Nacionālajā vēstures muzejā Rīgā. Toties 600 priekšmetus, kurus atrada jau 50.gados rīkotajās ekspedīcijās, atstāja talsnieku rīcībā, un tos tagad var apskatīt Talsu novada muzejā. Atrastie kakla riņķi, aproces, saktas un zirgu piederumi liecina par seno kuršu augsto amatniecības prasmi un sniedz daudz informācijas par senās sabiedrības iekārtu. Savukārt turpat atrastās skandināvu rotas liecina par tirgošanos vai karošanu starp kaimiņiem. Un papildus vēsturiskajai liecībai šīs lietas ir arī ļoti skaistas.

Talsumuzejs.lv

B. Keramikas darbnīca Ciparnīca
Pēdējos gados Mārtiņš Rītiņš un citi šefpavāri ir pievērsušies slow-food kustībai, aicinot gatavot ēst ar lielāku pietāti. Citi šo filozofiju uztver plašāk, cenšoties vispār «nesteidzīgi dzīvot». Šādus ļaudis var atrast Talsu keramikas darbnīcā Ciparnīca. Te gados jaunie podnieki Nauris Galviņš un Diana Dzelme atdzīvina Kurzemes keramikas tradīcijas, lēnīgi apčubinot katru darināto trauku un to nosūtot pasaulē, «siltu domu pavadītu». Divās vecās Talsu mājās viņi ir izveidojuši galeriju un darbnīcu, kur apmeklētāji var paši pastrādāt ar māliem, uzzināt vairāk par keramikas vēsturi un iegādāties mākslinieku darbus. Pastāv arī iespēja speciāli pasūtīt kādu darbu, bet ar nosacījumu – tas būs gatavs ne agrāk kā pēc mēneša.