Tērējam! • IR.lv

Tērējam!

4
Kur aizies nauda
Lāsma Rozenfelde

Šogad budžeta grozījumi nāk ar virkni pārsteigumu. Lielākais – atkal iešprice Hipotēku bankā

Daži pārsteigumi ir patīkami. Kā koalīcija pastāvīgi atkārto, šie ir pirmie budžeta grozījumi kopš 2008.gada, kuros izdevumu apjoms nevis sarūk, bet gan palielinās. Turklāt, pateicoties nodokļu ienākumu pieaugumam, budžeta deficīts arī pēc šiem grozījumiem būšot vēl mazāks, nekā tika plānots gada sākumā.

Citi pārsteigumi ir nedaudz mulsinoši. Kad valdība sāka apspriest grozījumus, visur figurēja skaitlis «70 miljoni». Taču, kad 17.augustā tika atbalstīta kopējā grozījumu pakete, izrādījās, ka runa ir par trīsreiz lielāku summu. 70 miljoni esot tā sauktie prioritārie pasākumi, bet pārējie teju 150 miljoni – papildu izdevumi, par kuriem neesot bijis vērts diskutēt, jo šiem pasākumiem nauda obligāti jāpiešķir.

To varētu teikt par papildu iemaksām ES budžetā, kuras nosaka straujākā Latvijas tautsaimniecības izaugsme, vai arī par pabalstu un pensiju izmaksām, kas pieaugušas, palielinoties to vidējiem apmēriem un saņēmēju skaitam. Taču pats lielākais izdevumu postenis grozījumos – 88 miljoni latu subsīdijām lauksaimniekiem – ir domāts ES fondu pasākumu līdzfinansēšanai pirms paredzētā termiņa. Zemkopības ministrijā skaidro, ka tas ļaušot līdz 2012.gada beigām veikt plānotos maksājumus lauksaimniekiem no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Līdz ar to daudzi Latvijas lauksaimnieki ātrāk iegūs papildu apgrozāmos līdzekļus. Tas, protams, ir jauki lauksaimniekiem, bet nav skaidrs, kāpēc šāds solis būtu uzskatāms par «obligātu». To pašu var teikt par 1,7 miljoniem Saeimai jaunu ēku pirkšanai un virkni citu izdevumu, kuri iekļauti šajā neapspriežamajā grozījumu daļā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu