Mājokļa jautājums • IR.lv

Mājokļa jautājums

3
Ilustrācija — Ernests Kļaviņš
Indra Sprance

Valsts dzīvokļa pirkšana eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām pārtop politiskā intrigā

Ik pēc četriem vai astoņiem gadiem jautājums par eksprezidentu sociālajām garantijām raisa asas diskusijas – kur un kādu dzīvokli nodrošināt bijušajam Valsts prezidentam, cik daudz valsts naudas tērēt tā iekārtošanai un kādas «ekstras» nodrošināt, katru reizi izpelnoties sabiedrības nosodījumu par nesamērīgu līdzekļu izšķērdēšanu. Valdim Zatleram paredzētais mājoklis, kura meklējumos pavadīts jau gads, nav izņēmums – ierēdņu lēmums iegādāties valsts īpašumā 195,3 kvadrātmetru lielu dzīvokli Elizabetes ielā 17 par 484,9 tūkstošiem latu raisījis sašutuma vētru, tāpēc izsekojām šā lēmuma vēsturei un argumentiem.

Valstij dzīvokļi beigušies
Kad Valdis Zatlers pērn netika pārvēlēts uz otro pilnvaru termiņu, Valsts prezidenta kanceleja, pildot likuma un Ministru kabineta noteikumos paredzēto, izvēlējās eksprezidentam pagaidu mītnes vietu – uzņēmējai Irēnai Pulkinenai piederošo piecistabu dzīvokli Rīgā, Elizabetes ielā 17. Par to tika maksāta nomas maksa 812 latu mēnesī, kā arī komunālie maksājumi. Pagaidu īres līgums noslēgts uz 18 mēnešiem, jo tas ir maksimālais termiņš, pēc kura valstij saskaņā ar likumu un MK noteikumiem eksprezidents jānodrošina ar valsts dzīvokli. Iespēja valstij īrēt dzīvokli neesot paredzēta likumā, un, kā skaidro Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Aleksandrs Bimbirulis, tas esot drošības apsvērumu dēļ. «Iedomājieties situāciju, ka eksprezidenta dzīvoklis pieder kādai privātpersonai, kas pēkšņi paliek maksātnespējīga, bankrotē vai, teiksim, ieķīlā dzīvokli bankā. Vai eksprezidents būtu sociāli aizsargāts?»

Nepilnu mēnesi pēc tam, kad Rīgas pilī sāka saimniekot no ZZS saraksta 10.Saeimā ievēlētais Andris Bērziņš, tika izveidota komisija Zatlera dzīvokļa jautājuma risināšanai. Tajā iekļāva pārstāvjus no Finanšu ministrijas, valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi, Valsts prezidenta apsardzes un Valsts prezidenta kancelejas. Komisiju sākotnēji vadīja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols, kurš šāgada sākumā darba attiecības ar kanceleju izbeidza, pēc tam šos pienākumus uzņēmās pašreizējais kancelejas finanšu uzskaites pārvaldes vadītājs Matīss Zakarītis.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu