Kirgizstānas varas iestādes uzskata, ka gāztā prezidenta Kurmanbeka Bakijeva ģimene savās rokās mēģināja sagrābt valsts ekonomiku, un šos darījumus izmeklē vairākās krimināllietās. Aizvien vairāk faktu liecina, ka viens no prezidenta cilvēku atbalsta punktiem bija Latvijā – te tapušas kirgīzu izmeklētā tīmekļa ārzonu firmas, un Latvijas bankās nogūluši vismaz daži desmiti miljonu neskaidras izcelsmes naudas
Kad Latvijas baņķieris Valērijs Belokoņs 2006.gadā nopirka Anglijas futbola klubu Blackpool, uz pirmo mājas spēli viņš uzaicināja savu biznesa partneri, Kirgizstānas prezidenta dēlu Maksimu Bakijevu un šīs valsts lielākās bankas AsiaUniversalBank šefu Mihailu Nadelu. Smejošs Belokoņs Blackpool mandarīnu krāsas kaklasaitē, blakus sportiskā krekliņā Bakijevs jaunākais – par tiem laikiem atgādina kāda fotogrāfija avīzē Telegraf. Kopēju biznesa projektu «tiešām daudz», nākamajā pusgadā būs jauni ieguldījumi 25 miljonu ASV dolāru apmērā, – teikts turpat avīzes rakstā par abu biznesa partneru tobrīd Latvijā nodibināto firmu Maval Aktīvi.
Maval Aktīvi tagad likvidēti, un katrs vārds par tiem no Belokoņa jāvelk kā ar stangām. «Ieguldīja dažādos projektos Latvijā un ārzemēs. Tā īstenībā ir neliela kompānija,» viņš strupi saka mūsu sarunas laikā grezni mēbelētā kabinetā Vecrīgas namā, kur izvietojusies Belokoņu ģimenei piederošā Baltic International Bank. Baņķiera nerunīgumu var saprast – visticamāk, tieši par draudzību ar Maksimu Bakijevu, kurš WikiLeaks publicētajos ASV diplomātu ziņojumos nodēvēts par «gudru, korumpētu un labu sabiedroto, ko iegūt», viņam pašlaik nākas maksāt dārgu cenu. Kirgizstānas jaunās varas iestādes uzskata, ka Belokoņs ir viens no tiem Bakijevam pietuvinātajiem cilvēkiem, kuri pirms 2010.gada apvērsuma piedalījās apjomīgā naudas izsūknēšanā no valsts. Līdzās Bakijevam, Nadelam un vēl 29 personām Kirgizstānas prokuratūra Belokoņu apsūdz naudas atmazgāšanā, un viņam joprojām nav izdevies atgūt kontroli pār Biškekā dibināto Manas Bank, kurā revolucionāri ieviesa pagaidu pārvaldi. Belokoņs apsūdzību noraida, tāpat kā to dara visi pārējie apsūdzētie, jaunās varas sākto prāvu uzskatot par politiski motivētu.
Tomēr neatkarīgi no tiesvedības politiskā rakstura nesen atklātībā nonākuši fakti rāda, ka savstarpēji saistīts un reālā biznesā neiesaistīts pastkastīšu firmu tīkls, kuru īpašnieki paslēpti ārzonās, no Kirgizstānas tiešām sistemātiski pārskaitījis summas, kas mērāmas simtos miljonu dolāru. Kirgīzu izmeklētāju uzmanības centrā ir cita banka – minētā AsiaUniversalBank (AUB), taču daļa aizdomīgo naudas pārskaitījumu ir nākusi uz Latvijas bankām – gan uz Baltic International Bank, gan uz virkni citu, no kurām lielākās zināmās summas saņēmusi Aizkraukles banka. Uz Latviju šajā lietā ved arī citi pavedieni.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.