Trāpīs?

«Roka strādā, acs mērķi vēl redz, laika izjūta – tikpat precīza, cik jaunībā,» Latvijas pieredzējušākais olimpietis Afanasijs Kuzmins (65) uzskaita kvalitātes, kas jau piekto gadu desmitu palīdz sasniegt pasaules elites klasi ātršaušanā ar pistoli. 2.augustā Kuzmins atkal būs uz olimpiskās starta līnijas

Vecums? Es uzdotu vēlamo par īstenību, ja teiktu, ka jūtos kā 20 gados. Laiku pa laikam kaut kas iesāpas, jābūt uzmanīgam ar treniņu slodzēm – nedrīkst pārcensties, lai cik labi jūtos. Taču – kāpēc tik daudz runāt par tādām lietām? Londonā olimpiskajās sacensībās uz ugunslīnijas visi būsim vienās pozīcijās – debitanti, pieredzējušie favorīti un es savās devītajās, bet, ieskaitot politikas nozagto Losandželosu 1984.gadā, pat desmitajās spēlēs. Un katrs sacentīsies visupirms ar sevi, tikai pēc tam – ar konkurentiem, – viņš runā nosvērti, kā piedienas cilvēkam, kura karjera sportā un dzīvē atkarīga no prasmes savaldīt nervus. Piecas dienas pirms došanās uz Londonu viņā vienlaikus bija nojaušams gan olimpiskais miers, gan īpašā pirmsstarta trauksme.

Odziņas ikdienas kņadā
Kuzmina došanās uz kārtējām – pat rūdītam sporta statistiķim nupat jau rūpīgi jāpiedomā, lai nesajauktu kārtas skaitli – olimpiskajām spēlēm jau kļuvusi par rituālu, bez kura grūti iedomāties Latvijas delegācijas veidošanas procesu.

Reizi četros gados viss notiek pēc labākajiem dramaturģijas likumiem. Pirmā intriga – gribēs vai ne? –  tradicionāli atrisinās ātri («veselība atļauj, sportisko formu esmu uzturējis – kāpēc ne?»). Otrā – kvalificēsies vai ne? – tiek uzturēta ilgāk. Gan pirms četriem gadiem, gan tagad to izkliedēja nevis sacensībās sasniegtais rezultāts, bet gan Starptautiskās Šaušanas federācijas lēmums veterānam piešķirt īpašo ielūgumu jeb wild card. Tas darīts, gan ņemot vērā Kuzmina nopelnus, gan vēlmi palielināt karogu skaitu, kas sacensību laikā plīvos pie šautuves.