3.augustā pirms 90 gadiem valdība pieņēma noteikumus par naudu. Tā dzima lats
Sākoties Pirmajam pasaules karam, Latvijas teritorijā iestājās vairākus gadus ilgs finanšu sistēmas nestabilitātes un haosa periods, kas turpinājās līdz pat Latvijas Republikas nacionālās valūtas – lata – reālai ieviešanai 1922.gada novembrī. Iedzīvotāju maciņos grozījās visdažādākā nauda: Krievijas impērijas laika nauda, Krievijas pagaidu valdības izlaistās valsts kredītbiļetes jeb Domes nauda un t.s. kerenkas, Vācijas valsts markas, vācu okupācijas varas ostrubļi un ostmarkas, latviešu lielinieki klajā laida savu naudu – gan Rīgas strādnieku deputātu padomes maiņas zīmes, gan Cēsīs – aizņēmuma kuponus. Šajā haosā turpat desmit gadus apritē bija Liepājas un Jelgavas pašvaldību nauda, dažus gadus arī Ventspils un Rīgas parādzīmes. Turklāt vēl Bermonts-Avalovs Jelgavā izlaida savas markas.
Tāda, lūk, bija naudas saimniecība, ko vajadzēja savest kārtībā jaunajai valstij.
Latvijas pagaidu valdība Liepājā 1919.gada janvārī nolēma: «Izlaist Latvijas valsts kases zīmes, kuras būtu nodrošinātas ar visu valsts mantu un ienākumiem un pagaidām izpildītu naudas vietu… Valsts kases zīmes izdodamas rubļos un kapeikās.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.