Kuldīgu varētu salīdzināt ar elegantu dāmu gados, kura iedzērusi kādu jaunības eliksīru, jo izstaro priecīgu vitalitāti un enerģiju
A. Pilsētas dārzs
Kuldīgā postpadomju gadi nav ritējuši gludi. Te nav naftasvada ērtas dzīves nodrošināšanai, toties kašķi ap īpašumiem ne reizi vien – varbūt ne nejauši – ir sakrituši ar ugunsgrēkiem. Komunālie jautājumi vecpilsētā gaida pilnīgu atrisinājumu, kaut malkas kaudzēm un ūdens pumpīšiem ir arī senatnīgs šarms. Bet, neraugoties uz visu, pilsēta attīstās. Tiek atjaunotas skaistas ēku fasādes, un lai svētīti tie stūrgalvīgie domnieki, kas ir nīduši plastikāta logus. Uzplaukumu var labi redzēt Pilsētas dārzā. Te, kur no ordeņa laikiem līdz Lielajam ziemeļu karam stāvēja varena pils, ilgus gadus bija pamests lauks, bet tagad ir izveidots skaists, ainavisks parks ar pakalniem, dīķiem, celiņiem, brīvdabas kinoizrādēm vasaras mēnešos un 22 Kuldīgā dzimušās tēlnieces Līvijas Rezevskas darbiem. Nav brīnums, ka Kuldīga kandidē uz iekļūšanu UNESCO pasaules kultūras mantojuma pērļu sarakstā.
Būs grūti atrast par Kuldīgu zinošāku gidu nekā viesu mājas Virkas muiža saimniece Inga Trumsiņa. Ekskursijas viņas vadībā var rezervēt pa tālr.28657664. Ar pilsētas atjaunošanas gaitu var iepazīties Kuldīgas Restaurācijas centrā pie Pilsētas dārza darbdienās no 9 līdz 17.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.