«Trīs mēnešos – desmit sekunžu gabaliņš,» Reinis Pētersons (31) stāsta, kā tapusi filma Ursus, kas pašlaik ceļo no viena ārzemju festivāla uz otru. Viņa kontā šonedēļ arī Jāņa Baltvilka literatūras balva bērnu grāmatu mākslā
Tumšu rudzupuķu krāsas sutana un tādas pašas brīvi krītošas bikses, bārda, kas spurojas kā ananasa lapas, askētiskas ādas sandales. Ja uz acīm nebūtu saulesbriļļu dzintara krāsas rāmjos, mākslinieku Reini Pētersonu mierīgi varētu noturēt par ortodoksu mācītāju, kas dodas uz darbu.
Rīgas kafejnīca, kur runājamies, patiesi nav tālu no Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas. Kāds anahronisms! Trokšņaina iela ar spožiem auto un vecmodīgi ģērbies vīrietis, kuram knapi pāri 30. Viņš toties strādā ar vismodernākajām digitālajām tehnoloģijām, ir ļoti radošs. Gan Pētersona privātais tēls, gan grāmatu ilustrācijas un animācija ir apetītelīgi bez gala. Žurnāla Ir lappusēs reiz varēja priecāties par viņa velosipēdu, kam spieķos krāsainas LED diodes.
Savukārt valoda nav Reiņa izteiksmes līdzeklis, var redzēt, ka viņam nepatīk verbāla izrādīšanās. Mākslinieks ir gribējis no šīs intervijas izvairīties, aizbildinoties ar darba slodzi. Piekritis pēc personiska Jāņa Baltvilka balvas organizatoru lūguma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.