Stāsta spēks • IR.lv

Stāsta spēks

5
Pauls Raudseps

Nepaliek bez sekām izvēle, vai Latviju uzskatām par neveiksmes vai veiksmes stāstu

Cilvēkiem patīk stāsti. Tie mūs izklaidē, aizkustina un izglīto. Mēs tos nemitīgi klausāmies un skatāmies – sarunās, televizorā, teātrī, operā un kinozālē. Mēs sev stāstām stāstus par savu dzīvi un tās gājumu, par saviem radiem un paziņām, arī par savu tautu, valsti, par pasauli kopumā. Tā mēs saprotam pasauli un savu vietu tajā. 

Tiesa, kā realitātes izprašanas rīki šie stāsti var būt nepietiekami, pat maldinoši. Zinātnes instrumenti – eksperiments un matemātika – var novest pie rezultātiem, kuri ir pilnīgā pretrunā ar mūsu stāstos balstīto izpratnes loģiku. Līdz 16.gadsimtam visiem bija skaidrs, ka smagāki priekšmeti krīt ātrāk nekā vieglāki, to savā grāmatā par fiziku bija rakstījis pats Aristotelis. Tas bija sava veida stāsts par to, kā pasaule darbojas. Tikai 1589.gadā Galilejam esot ienācis prātā šo «patiesību» pārbaudīt, nometot divas dažāda smaguma bumbas no Pizas torņa. Un izrādījās, ka šis stāsts ir kļūdains. Tomēr pat 500 gadu vēlāk, par spīti gan izglītībai, gan atklājumiem un izgudrojumiem, kuri bez tā nebūtu iespējami, Galileja konstatējums mums vēl aizvien kaut kur sirds dziļumos liekas pārsteidzošs. 

Pasaule ir pilna ar parādībām, kuras neiederas cilvēku stāstu loģikā. Tomēr mēs turpinām tos izmantot, gan lai paši saprastu notikumus, gan lai citiem tos izskaidrotu. To rāmī mēs sakārtojam daudzos apkārtējās pasaules faktus, atlasām svarīgos un atmetam nebūtiskos. Tā nav tikai izklaide vai prāta konstrukciju veidošana. Stāsti arī nosaka mūsu rīcību. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu