«Polittehnologu» trio • IR.lv

«Polittehnologu» trio

4
Indra Sprance

Ar ko īstenībā nodarbojas un kā naudu pelna ļaudis, kas publiskajā telpā bieži tiek pasniegti kā neatkarīgi viedokļu līderi, kaut gan viņu ciešās saites ar politiku ir gana uzskatāmas? Šis jautājums, ko uzdevām trim pazīstamākajiem «polittehnologiem», atnesa vairākas negaidītas atbildes. Piemēram, Jurģis Liepnieks gatavojas privātai maksātnespējai

Laiki Mainās, tikumi arī, bet ir vērtības, kas kopš deviņdesmitajiem gadiem palikušas nemainīgas, – lai saprastu, kas Latvijā notiek, ir jāuzzina visu trīs valstī esošo politologu viedokļi un visu trīs Latvijas «ekspertu – polittehnologu» redzējums par aktualitātēm. Turklāt televīzijā, radio, presē parasti šie «eksperti» tiek nekonkrēti pieteikti kā politikas vērotāji, kaut gan patiesībā daļa no komentētājiem ir neatkarīgi viedokļa paudēji, bet citus ar politiķiem vieno ciešas saites un viņi nereti saņem naudu no tiem, kuru vārdus un darbus publiski vērtē. Šajā rakstā Jurģim Liepniekam, Danam Titavam un Filipam Rajevskim uzdevām jautājumus, kurus mediji parasti neuzdod, toties bieži dod vārdu politikas procesa vērtēšanai.

Gatavojas maksātnespējai
Tirgojot desas, šampūnus vai partijas, ir gan kopīgas, gan atšķirīgas lietas, un viena no atšķirīgajām ir tā, ka politikā pats mārketings jau ir politika, skaidro Jurģis Liepnieks. Mūsu saruna notiek tukšā interneta portāla Puaro. lv redakcijā, kur viņš uz galda citu pēc citas liek politiskā mārketinga grāmatas un it kā izbrīnīts jautā – vai tiešām arī žurnāls Ir lietos krievisko «polittehnologa» jēdzienu. Kā būtu pareizi latviski? Nu, varot jau jebko saukt jebkā – Latvijā žurnālisti esot pieraduši par polittehnologiem saukt gandrīz jebkuru sabiedrisko attiecību speciālistu, kurš strādā politisko partiju labā, bet patiesībā politiskais mārketings «ir šaura niša» ar specifi skām zināšanām. «Es, protams, ar to nodarbojos kādreiz, tagad vairs nenodarbojos, » saka Liepnieks.

Medijos Liepnieks aktīvi komentē politisko procesu un tiek nekonkrēti pieteikts kā «eksperts» vai «polittehnologs», nenorādot viņa saites ar politisko procesu. Pēc Liepnieka domām, sabiedrība nekādi netiek maldināta, jo «cilvēki, kuri interesējas par politiku, kā arī cilvēki, kuri mazāk interesējas, tāpat zina vai nezina, kas es esmu.» Mediji, kas vēršas pie viņa, vēloties labi argumentētu viedokli, un tieši to viņš arī sniedzot. Turklāt publiski paužot tikai tādu viedokli, kam pats piekrīt. «Varbūt kādreiz – pirms 20 gadiem es būtu varējis paust viedokli, kuram pats nepiekrītu, tagad tas nav iespējams. Neviens nevarētu man samaksāt tik daudz vai tā, lai es paustu kādu viedokli, kuru es pats neatbalstu ar visu sirdi vai dvēseli.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu