Atsakoties no ebreju vērtībām, es būtu juties tikpat kā dezertieris, saka Marģers Vestermanis. Viens no 13 vēl Latvijā palikušajiem holokaustā izdzīvojušajiem ebrejiem visu mūžu pētījis izpostītās kopienas vēsturi
Man tajā pašā vietā, kur bija dzeltenā zvaigzne, ir piesprausts Lielā Tēvijas kara otrās šķiras ordenis, arī Vācijas Nopelnu krusts un Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordenis – Marģers Vestermanis šo konstatējumu ierindo, kā pats saka, pie mūža ironiskām būšanām. 2006.gadā, kad Rīgā ieradusies Anglijas karaliene Elizabete, kādam bijusi ideja iepazīstināt ekselenci ar vienu bijušo izsūtīto, vienu leģionāru un vienu holokaustu pārcietušu ebreju. Protams, pēdējais izrādījies mans sarunu biedrs, muzeja Ebreji Latvijā dibinātājs, vēsturnieks un daudzu pētījumu autors.
«Tātad, jūs izglāba latvieši?» Risinājusies saviesīga saruna.
«Gluži tā nav, es biju partizāns.» Vestermanis, būdams vēsturnieks, centies būt precīzs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.