Vai liberālā demokrātija zaudēs savam jaunajam sāncensim, Ķīnas un Krievijas tirānijām – tā 21.gadsimta fundamentālo jautājumu formulē filozofa Jesajas Berlina māceklis Maikls Ignatjevs
Žurnālists, rakstnieks, akadēmiķis, politiķis. Studējis Oksfordā pie Rīgā dzimušā filozofa Jesajas Berlina. Atzīta romāna, godalgotas dokumentālās televīzijas sērijas, kā arī sava skolotāja Berlina biogrāfijas autors, pēc vairākiem žurnālistikā pavadītajiem gadiem Ignatjevs kļuva par ietekmīgu cilvēktiesību pētnieku, pēc tam par lielas Kanādas partijas vadītāju.
Reti kuram ir bijusi iespēja paskatīties uz sabiedrisko dzīvi no tik daudziem rakursiem kā Maiklam Ignatjevam, kurš jūnija sākumā gandrīz nedēļu uzturējās Rīgā, nolasīja Jesajas Berlina piemiņas lekciju un vēl paspēja divas reizes apmeklēt mūsu Nacionālo operu.
Kas ir svarīgākais, ko iemācījāties no Jesajas Berlina?
Viņš ir brīvības filozofs. Cilvēki bieži atsaucas uz viņa kādreiz teikto, ka brīvība ir ļoti «vēss» tikums. Brīvība nav taisnīgums vai vienlīdzība, vai silta vanna. Mums rūp brīvība tāpēc, ka mums rūp indivīdi. No brīvības izriet katra indivīda milzīgā nozīmība. Katrs indivīds ir atšķirīgs. Politiķi mēdz runāt par cilvēkiem lielos kopumos, taču ir jāpasargā indivīdu brīvības, lai viņi kopumā var dzīvot ļoti individuālas dzīves. Tas ne vienmēr ir populāri, bet tas ir galvenais, ko es no viņa ieguvu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.