Kipra ir jau piektā eirozonas valsts, kas nolēmusi lūgt ES palīdzību savas finanšu sistēmas stabilizēšanai. Kipriešiem gan esot alternatīva – aizņemties miljardus no Maskavas. Bet – par kādu cenu?
Pārtikas lielveikala plauktos rindojas kaviārs un pelmeņi. Tā ir viena no pazīmēm, ka pievilcīgā piejūras pilsēta Limasola savā ziņā ir uzkrītoši krieviska. Daži to pat sauc par Limasolagradu. Tāpēc nav pārsteigums, ka daudzi finanšu grūtībās nonākušās valsts iedzīvotāji palīdzību vēlas lūgt nevis Eiropas Savienībai vai Vācijai, bet gan Krievijai.
«Es dotu priekšroku, ka mūs glābj Maskava,» saka Elena Solia (30), kas strādā par pārdevēju lielveikalā Debenhams, kur bieži iegriežas naudīgi krievi, lai iegādātos, piemēram, Dior un Chanel smaržas. «Mēs esam maza salu valsts, un mēs negribam piederēt Vācijai.»
Pēc atkārtotajām vēlēšanām Grieķijā, kur nelielu pārsvaru guva starptautisko aizdevumu noteikumiem piekritušās un taupības pasākumus apsolījušās partijas, samazinājās bažas par iespējamo Grieķijas izstāšanos no eirozonas. Pretējā gadījumā tas būtu liels risks arī Kipras ekonomikai, jo to tieši ietekmē arī grieķu banku problēmas. Tas gan nenozīmē, ka Kipra ir paglābusies no grūtībām – arī šīs valsts finanšu iestādēs un valsts budžetā ir izveidojušies draudīgi maksātnespējas robi. Tomēr atšķirībā no kolēģiem citās valstīs Kipras amatpersonas izteikušās, ka savās mājās nepieļaus tik skarbus taupības pasākumus, kādi pieprasīti Grieķijai un pret kādiem protestē daļa iedzīvotāju arī vairākās citās Eiropas zemēs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.