20 gados, kopš vairs nav Jura Podnieka, par viņa darbiem māca kinoskolās. Viņa vārdā ir nosaukta filmu studija, bet Podnieka dēlam Dāvim izaugusi meita Alise
Jura Podnieka studija no Kaķu mājas Vecrīgā jau labu laiku pārcēlusies uz Citadeles ielas galu pie Vanšu tilta. Vienā ēkā ar Eiroparlamenta deputāta Alfrēda Rubika Latvijas Sociālistiskās partijas biroju. Rubiks gribēja aizkavēt Padomju Savienības krahu, Podnieka filmas dokumentēja perestroikas procesus. Nez ko par šo likteņa ironiju teiktu latviešu ievērojamākais kinodokumentālists, kurš skatās no bildes pie savā vārdā nosauktās studijas sienas. «Visi tie paši cilvēki,» saka Podnieka kolēģe Antra Cilinska. Telpā ienāk skaņu režisors Anrijs Krenbergs. Režisore Vaira Strautniece sēž pie datora. Pēc liktenīgajiem 1992.gada Jāņiem Podnieka komanda, ko pusotru gadu iepriekš jau bija izpluinījusi asiņainā apšaude Bastejkalnā, kur izdzisa Andra Slapiņa un Gvido Zvaigznes dzīvības, steidzās uz Kuldīgas pusi novērst nenovēršamo.
Tur 23.jūnijā no niršanas Zvirgzdu ezerā nebija atgriezies Juris, kurš, pirms tam sešus gadus filmējot Padomju Savienības šķelšanos, bija ieguvis izdzīvotāja slavu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.