Lai gan policijas vadība par šāgada galveno uzdevumu pieteikusi narkotiku apkarošanu, Ir eksperiments atklāj nelegālo vielu tirdzniecību tieši pašvaldības policijas un iekšlietu ministra Riharda Kozlovska degungalā
Kauguri. Silta darbdienas pievakare. Pie glīti nokrāsotas daudzstāvu ēkas Nometņu ielā 2a, kas vienlaikus kalpo kā pašvaldības sociālā māja un darbavieta Jūrmalas pašvaldības policijas inspektoram, vasaras idilli bauda divi vīrieši. Izkaltis večuks ar naģeni galvā iemalko bezkrāsainu šķidrumu no plastmasas pudeles, bet otrs – neliela auguma, spēcīgas miesasbūves trīsdesmitgadnieks ar platām zelta ķēdēm ap roku un kaklu – dzer alu. Ieliņas otrā pusē privātmājas pagalmā vīd bērnu rotaļlietas, un kāds cilvēks pļauj mauriņu. Reibinoši smaržo svaiga zāle, taču mani šoreiz interesē cita «zālīte».
Par manu nodomu iegādāties narkotikas ēkā, kur atrodas arī policijas darba telpas, abi vīrieši nemaz nav izbrīnīti. Gados jaunākais, tērpts sporta kreklā ar uzrakstu «mužik» jeb «vecis», krieviski noskalda – nezinot, kur tās var nopirkt, bet tajā pašā mirklī dodas pie viena no logiem ēkas pirmajā stāvā un vairākkārt pieklauvē. «Balto?» viņš man klusi pārvaicā. Nē, mani interesē «zaļais». Arī uz atkārtotu klauvēšanu neviens neatbild, un sarunbiedrs nosaka – laikam izgājuši.
Sēžam, gaidām un dzeram alu. Tad kompānijai pievienojas gados jauns čigāns ar riteni – no sarunas noprotams, ka «mužiks» šai trijotnei ir autoritāte, viņš uzdāvinājis braucējam riteni, un abi to apspriež. Sarunbiedrs arī mani rūpīgi izvaicā – no kurienes esmu, ko daru, kam vajadzīga «zālīte» un cik daudz. Pastāstu izdomātu versiju, ka ciemojos Jūrmalā un gribu sagādāt pārsteigumu draugiem. Ja nu marihuānu galīgi nevar dabūt, esmu ar mieru ņemt arī «balto», lai gan stiprās narkotikas negribētos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.