Vasaras magnēti • IR.lv

Vasaras magnēti

7
Ozona caurums virs Antarktīdas.

Vai jāuztraucas par ūdens tīrību peldvietās un saules ultravioleto starojumu

Jauno peldsezonu aizsāka satraucoša ziņa, ka jūras piekrastē peldvietu skaits ar izcilu ūdens kvalitāti Latvijā gada laikā samazinājies par 38%. Tomēr šo Eiropas Vides aģentūras secinājumu labo Veselības inspekcija: kopš iepriekšējiem mērījumiem esot mainījušies kritēriji, tāpēc neesot pareizi secināt, ka ūdens kvalitāte tiešām pasliktinājusies. «Lepojamies, ka pusē mūsu peldvietu ir izcilas kvalitātes ūdens. Īstenībā situācija ir pat uzlabojusies,» skaidro Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece. 

Pēc peldūdens kvalitātes novērtēšanas sezonas sākumā maijā bija atļauts peldēties visās 46 oficiālajās Latvijas peldvietās. Jūnijā sākumā Ainažu pludmalē atklājās paaugstināts zarnu enterokoku daudzums, tāpēc uz laiku peldēšanās bija aizliegta, bet tagad atkal atļauta. Ūdens kvalitāti visās oficiālajās peldvietās inspekcija turpinās pārbaudīt reizi mēnesī visu peldsezonu līdz pat 15.septembrim, un informācija par to atrodama mājaslapā www.vi.gov.lv. 

Peldūdens kvalitāti nosaka pēc diviem mikrobioloģiskajiem rādītājiem – zarnu nūjiņas E.coli un zarnu enterokokiem, kas ir fekālā piesārņojuma indikatori. Problemātiskas ir trīs peldvietas – Gaujas upē Siguldā, Vecāķos un Ainažos. Abās piekrastes peldvietās ūdens kvalitāte nav stabila un epizodiski pasliktinās atkarībā no vēja virziena un straumēm Rīgas līcī, to ietekmē arī notekūdeņu nelegāla izgāšana no kuģiem vai jahtām. Savukārt Gaujas ūdens kvalitāti ietekmē notekūdeņu ieplūdes no apdzīvotajām vietām augšpus Siguldas peldvietas, skaidro vides veselības speciālisti.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu