Saprastās

Nākamnedēļ Cēsu 2.vidusskolā būs īpaši jauks 12.klases izlaidums, jo absolventi ir gan jaunās māmiņas, gan neredzīgā Beāte. Vienu no klasēm audzina skolotāja ar iesauku «Lācis» 

Divas meitenes pie skolas stūra smēķē. Tas ir ierasts skats pie Latvijas skolām. Šoreiz – pie Cēsu 2.vidusskolas. Tomēr šī skola atšķiras no citām ar to, ka tie paši pīpmaņi palīdz atvērt durvis neredzīgai meitenei, kuru uz skolu atvedis pavadonis – melns labradors. Meitene ir Beāte Bringule. Viņa te mācās trešo gadu. Te mācās arī Alvis, kam ir bērnu cerebrālā trieka, skolu pabeigusi arī vājdzirdīga sieviete, kas strādā par šuvēju. Ir gadījies, ka mamma mācās zemākā klasē nekā dēls. Mammai – 36, dēlam – 17. Skolā mācās arī jaunās māmiņas, jo pirms gada tika izveidota māmiņu istaba, kur bērnus pieskata auklīte. 

Idejas autore – skolas direktores vietniece Ineta Lāce-Sējāne jeb Lācis, kā viņu iesaukuši skolēni. Māmiņu istabā notiek mūsu saruna, kurā piedalās Beāte Bringule un viņas mamma Ina, divas jaunās māmiņas – Elīna Sniedze ar trīsgadīgo meitu Melāniju un Elīna Stūre ar savu trīs mēnešus veco Nikolu. Beātei pie kājām guļ sune Zane. 

Vispirms par pašu Inetu. Viņa piedzimusi skolotāju ģimenē 1.septembrī. «Pirmajā skolas dienā mammu ar ātrajiem aizveda uz slimnīcu, kur es piedzimu. Kādu citu darbu es varētu strādāt?» smejas Ineta. Viņas pirmā darbavieta bijusi Meža skolā, ko tagad dēvē par Cēsu internātpamatskolu – rehabilitācijas centru. Skola īpaša ar to, ka iepriekšējais direktors Egons Bušs internātā dzīvojošos bērnus audzināja kā mājās: bija jāravē dārzs, jābaro cūkas, jāslēpo, jāiet pirtī. Ineta atceras, ka Bušs reiz smēķētājiem licis nest cūku vircu. «Oi, kā viņi pēc tam smirdēja!» smejas Ineta. Arī Beātes mammai par Bušu sakāms kas labs. Viņas vecākā meita Baiba tajā skolā esot iztaisīta par cilvēku. «No rīta aukstā ūdenī mazgājās, aiz sevis savākt mantiņas iemācījās.»