Ideāliste ar apgriezieniem • IR.lv

Ideāliste ar apgriezieniem

3
Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Inta Lase

Pēc gadu ilga pārtraukuma Skaidrīte Ābrama gatava atgriezties valsts pārvaldē, lai Konkurences padomē ieviestu reformas, kas pasargātu valsti no mākslīgi paaugstinātām cenām

Stingrs rokasspiediens, precīzas atbildes bez liriskām atkāpēm un ticība modernai valsts pārvaldei – tāds ir mans pirmais iespaids par Skaidrīti Ābramu (55), kas ir uzvarējusi konkursā uz Konkurences padomes vadītājas vietu. Lai arī tiekamies pusdienlaikā, neilgi pirms oficiāli izsludinātā (un vēlāk par nedēļu pārceltā) valdības lēmuma par viņas apstiprināšanu, ēšanai laika neatliek. Pusdienas pārtraukuma stunda aizrit spraigā sarunā par valsts pārvaldes problēmām un iemesliem, kāpēc pērnvasar Ābrama pirmo reizi mūžā nolēma iestāties partijā – Zatlera Reformu partijā.

«Nav pārāk tipisks lēmums?» jaunā KP vadītāja pasmaida un sarunu sāk ar jautājumu. Tas domāts par viņas gatavību atgriezties valsts pārvaldes iestādē, kuru viņa atstāja pērn. «Vairs neredzēju profesionālās izaugsmes iespējas, arī analītiķa darba apjoms man likās par mazu,» Ābrama atsauc atmiņā iemeslus, kāpēc viņa pēc vairākiem darba gadiem nolēma no KP aiziet. Piecus gadus viņa bija KP padomes locekle, pēc tam divus ar pusi – vecākā ekonomiste KP izpilddirekcijā, kur galvenais uzdevums bija izmeklēšanā un tirgus uzraudzības lietās ieviest tā saukto ekonomisko pieeju. Pēc darba KP Ābrama izturēja konkursu un kļuva par projekta vadītāju Austrijas Ekonomikas ministrijas finansētā projektā par transporta un loģistikas iespējām Latvijā un Lietuvā. Tagad projekts, kura primārais mērķis bija izpētīt, kādas ir Austrijas investoru iespējas šajās jomās, jau pabeigts, taču šādas tādas «astītes» vēl palikušas, un tās operatīvi jāapstrādā, pirms iespējamās stāšanās KP vadībā jūnija otrajā pusē.

Būvniecība, farmācija, degvielas tirgus ir jomas, kuras, pēc Ābramas domām, KP arī turpmāk būtu jāpēta pastiprināti. Viņa uzskata, ka jāanalizē arī konkurences politika kopumā – vai jauni uzņēmumi var brīvi ienākt jebkurā tirgus segmentā un brīvi konkurēt ar pārējiem spēlētājiem. Turklāt, tā kā viena no valsts ekonomiskajām prioritātēm ir eksporta veicināšana, ir jāvērtē, vai pastāv kādi šķēršļi, kas mūsu uzņēmēju produkcijai liedz brīvi sasniegt ārējos tirgus.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu