Traģēdija Stradiņos • IR.lv

Traģēdija Stradiņos

4
Uģis Gruntmanis

Ārsta uzdevums ir pateikt – pacientu nakts laikā neizrakstīs, ja viņu nevar droši nogādāt mājās 

Vēlā vakarā no slimnīcas izrakstīts pacients, kas bija guvis galvas traumu, pazūd, un pēc mēneša viņu atrod turpat slimnīcas teritorijā mirušu – šī ziņa ir satricinājusi Latvijas sabiedrību. Taču – kādi secinājumi no tās būtu jāizdara medicīnas sistēmai? 

Pirmais – gan slimnīcas, gan nozares vadībai šādās situācijās jāatvainojas ģimenei par notikušo neatkarīgi no tā, kas ir pie vainas traģēdijā. To prasa elementāra līdzcietība pret ģimeni, kas zaudējusi pašu galveno – cilvēku, ko mīl un kuru neviens vairs nevar atsaukt dzīvē. To prasa arī elementāras zināšanas par konfliktu risināšanu, jo pilnīgi neko nemaksā cietušā gimenei pateikt: «Atvainojamies par notikušo un no sirds jūtam līdzi, mēs nezinām, kā tas varēja notikt, bet apsolām, ka situācija tiks rūpīgi izmeklēta un tad uzlabota.» Pēc tam patiešām jānotiek izmeklēšanai un ģimenes informēšanai, šim procesam jābūt caurskatāmam, patiesam un skaidri komunicētam. 

Otrs ne mazāk svarīgais solis – ļaut notikt izmeklēšanai, nevainojot visas māsas par sirds siltuma trūkumu, ārstus par neprofesionalitāti, slimnīcas vadību un policiju par slinkumu vai ministriju par naudas nepietiekamību. Žurnālistiem nevajadzētu «strēbt karstu». 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu