Viens no visvairāk pirktajiem latviešu rakstniekiem Vilis Lācītis nāk klajā ar trešo grāmatu Garais ceļš uz Hantimansijsku un, pavadījis īsu atvaļinājumu Latvijā, atgriežas celtnieka darbā Anglijā
Literāts Vilis Lācītis jau desmit gadus strādā celtniecībā Lielbritānijā, ir studējis Oksfordā, bet Latvijā kļuva slavens 2010.gadā ar debijas grāmatu Stroika ar skatu uz Londonu, kas asprātīgā valodā vēstīja par viesstrādnieku dzīvi Anglijā. Pēc grāmatas iznākšanas pats autors publiski parādījās tikai lāča maskā, neatklādams, kāds ir viņa īstais vārds (Vilis Lācītis ir pseidonīms, autors pats par to saka – «kādu vārdu vecāki devuši, ar tādu jādzīvo»).
Par Lācīša pirmo romānu literatūras kritiķis Guntis Berelis rakstīja: «Stroika… uzreiz apliecina atzīstamu prozista ķērienu, turklāt ietrāpa patlaban absolūti tukšā vietā, kas brēktin brēc tapt aizpildīta. Proti, latviešu literatūrā jau kuro gadu izmisīgi trūkst normālas lasāmvielas. Ir vai nu darbi, kas tēmē uz augstajiem plauktiem un reizēm tajos arī iekļūst, vai, gluži pretēji, teksti, kas pat ne tēmē, bet jau dzimuši miskastē. Pa vidam – tukšums (..).»
Šajā nišā Lācītis turpina rakstīt. Pagājušajā gadā iznāca viņa otrā grāmata Pamodināt Lāčplēsi, bet nu klāt trešā – Garais ceļš uz Hantimansijsku, kuru viņš sarakstījis kopā ar Šmidzi Klonatanu Vāvertu. Grāmatu, ko autori dēvē par sviestroka mikroromānu, papildina alternatīvās šlāgermūzikas grupas Zubski Rubin albums, ko abi iedziedājuši.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.